The 1975, Kopenhāgena, A.B. halle, 10.03.2024

Kopenhāgenā ir kārtējā, nelielā brīzīte(35km/h) un aptuveni 5 tūkstošiem cilvēku šovakar,,šajā pilsētā

ir viens mērķis  A.B. halle,lai redzētu izpārdoto The  1975 koncertu,kas noris tūres “still...at their very

best” ietvaros. Ši tūre jau sākās 2023.gadā un joprojām turpinās. Traki ilgi.

Pie halles ir kilometriem gara rinda,kas iesākas jau pie vilciena stacijas. Par laimi,tā kustās samērā ātri

vēl,pirms iesildītājiem, sanāk nopirkt kādu The 1975 rūpalu.

Tūres UK daļā-iesildītāji bija jau zināma grupa-The Japapanese house, Eiropas tūrē-tā ir jaunā Ņujorkas

grupa- Been Stellar, kurai 14.jūnijā  iznāks debijas albums-”Scream from New York”, ko izdos leibls

Dirty Hit,kurā ir arī The 1975 un Bleachers.  Es no šīs grupas zināju vienu dziesmu,kas šogad tika izdota

kā singls-Passing Judgment. Man skanējums nedaudz atgādināja The Strokes, Interpol.

Grupa nospēlēja 40 minūšu iesildošo daļu uz mazas skatuves daļas priekšplāna, jo aiz viņiem bija

aizskars,kas slēpa The  1975 skatuves uzbūvi. Grupas skanējumā bija daudz ģitāras skaņu, un grupas

bundziniece- bija nopirkusi kreklu ar Dānijas karogu, ar ko visa  grupa  lepojās. Kad Been Stellar

nokāpa no skatuves, uzreiz nolaidās milzīgs,zils priekškars-ar lielu 1975 uzrakstu un sāka skanēt Elvisa

Preslija dziesma Blue Moon, pēc kuras aptuveni 20 minūtes skanēja -daudzi labi skaņdarbi(ko, izrādās,

pats Metjū Hīlijs izvēlējās). Pēdējais atskaņotaijs bija Yo La Tengo-Nowhere near..kas pārgāja

attālinātā 1975 dziesmas intro. Tad arī priekškars nokrita- aiz tā  pavērās skatuve,kas bija iekārtota kā

māja divos stāvos, lejā telpa ar dīvānu un klavierēm un visur ir televizori un lampas. Otrā stāvā bija trīs

istabas ar augiem un televizioriem, lampām un mūzikas instrumentiem un durvīm.. Kā vienā koncertā

viņš teica- ka visi pēc koncerta iet mājās, bet viņam šīs ir mājas ar faniem. 

Koncerta sākumā skatuve pustumša , televizoru gaismas,kur rāda ziņas un visādas šausmas. Fonā kāds

piebrauc un nāk  -iekšā- tie ir 1975 dalībnieki. Viņi nāk un pa stāviem un vietām ieslēdz gaismas. Tad

pirmajā stāvā -no dīvāna ceļas augšā Metjū, aizdedzina cigareti un skatoties ziņas, iet pie klavierēm un

sāk dziedāt 1975 dziesmu. Tikmēr uz lielajiem ekrāniem blakus- skatuvei rāda katru grupas

dalībnieku,  viņa vārdu un uzvārdu, kā amerikāņu komēdiju seriālos. Nezinu kāpēc komēdiju…-laikam

jau visos tā. Turklāt koncerta beigās bija  titri,kā seriālos.

Grupa atskaņoja daiudzas dziesmas .Brīžiem publika dziedāja skaļāk, kad Metjū atļāva. Man patika

izveidotais kontrasts, piemēram, vispirms  skan Chocolate( kas skaitās jautrs gabals) un tad uzreiz

Fallingforyou, kur rodas sajūta ,ka Metjū tuliņ dīvānā sāks raudāt.....  Metjū mainīja ģitāras un

darbojās, bet bija sajūta ,ka mazliet distancēts, neskatās tik ļoti uz publiku un nav tie lieliskie deju soļi

un maksimālais šarms,kas parasti.  Izrādās tam ir iemesls. Kad jau kādi 10 skaņdarbi ir pagājuši, sāka

skanēt When we are together, kura  laikā Metjū nosauc katru grupas dalībnieku un tas pamet skatuvi.

Pēdējais iet prom ģitārists Ross. Viņš nobučo galvu  Metjū ,kas ar ģitāru sēž  pie klavierēm. Un var

redzēt,ka Metjū pasaka viņam -”I am fine.”

Ross uzkāpj otrajā  stāva, izslēdz gaismas un aiztaisa durvis.

Tagad uz skatuves Metjū  ir viens, fonā skan televizori un ir iedegtas divas lampas. Viņš sāk spēlēt Be

my mistake. Tad, vienā brīdī, viņš paziņo,lai visi beidz filmēt( un tiešām- visi  beidza filmēt un nekur

netā neparadijās,tas palika starp visiem mums). Viņš teica  runu, kā atvainošanos, par to,ka šodien nav

pilna atdeve, ka viņš cenšas, bet šodien nav labā diena un viņš  nejūtas mentāli labi . Un ka pie 

maniakālās  fāzes var dejot un ārdīties, bet tad ir arī šādi. Tad viņš jautāja  vai mēs saprotam. 

Maksimāli saprotu tevi Metjū. Arī  pats viņš  atbildēja- ja jau esat The  1975 koncertā, jums pašiem ir

mentālas problēmas-... Noslaucīdams asaras, viņš turpināja dziesmu. Dziesmas beigās-kāds fans bļāva

:”I love you Matty!’’-un  viņš apraudājās un tad noslaucīja  asaras un teica: ” Sorry about crying.” un

tad viņš iekāpa viena no televizoriem  un pazuda…

Pēc mirkļa uz skatuves atkal slēdzās iekšā gaismas un nāca atpakaļ grupa, bet bez Metjū. Visa grupa

bija baltos kreklos, nomainot melnos,kas bija pirmajā daļā. Basģitāriste Polija nodziedāja dziesmu-

Jesus Christ 2005 God Bless America. 

Pēcāk  If you’re too shy(let me know) -baltā kreklā un jau priecīgāks atgriezās Metjū-un teica: “You are

whatching 1975, still,ironically,at their very best.” Maksimala ballite turpinājās.  Tāds wow moments

Metjū bija, kad dziesmā The Sound visi piedziedājumā lēkāja kopā, tas tiešām bija WOW.Joprojām

skan galvā Metjū norādes “-One ,Two , FUCKING  JUMP!”. 

Pēc 2 stundu performances  koncerts noslēdzās ar  - Give yourself a try . Uz klavierēm palika neskarta

vīna pudele, kas citos koncertos, tika izdejota pa skatuvi.

Šajā koncertā bija visa emociju gamma. Grupa bija kopā asarās un priekos - gluži kā ikdienā ar mani ir

viņu mūzika. Ja sanāk redzēt dzīvajā -iesaku, jo tās ir īstas sajūtas jeb vaibi. Un viņu saksofonists-ou

viņš  piedod tādu maksimāli labu skanējumu. Koncertā vairākas reizes bija solo izgājieni.

Tā koppumā bija mājas sajūta un kā viens liels apskāviens ,kas sen bija nepieciešams.

Bob Dylan-Zitadelle Spandau, Berlin,July 2, 2012!!

Tas,ka es šajā datumā atrados Berlīnē bija tikai un vienīgi likteņa sakritība vai lētu biļešu iemesls! anyway Bobs Dilans bija man jāredz dzīvajā un visi,kas pazīst mani-to jau sen zin;) Tad varu teikt-kādu no mazajiem dzīves mērķiem piepildīju!anyway...

Zitadelle Spandau ir vidusslaiku ieskauti mūri, bet pie skatuves ir sajūta,ka esi kāda pagalma koncertā tikai ar kādiem 8 tūkstošiem cilvēku! īsti nezinu cik daudz cilvēku bija, jo nonācu 10 metru attālumā no Dilana. Viņš nesāka laikā, jo kas ilgi nāk,tas labi nāk. Tikmēr sapazinos ar crazy Boba faniem un ziniet ko, pirmajā rindā bija tante uz kādiem 60 gadiem!!

Skaņotāji pa skatuvi ņēmās kādas 40 min un bez kādas pauzes uznāca Bobs baltā tērpā un saulesbrillēs. Tad viņa Never Ending Tour grupa sāka spēlēt Leopard-Skin Pill-Box Hat, sekoja It ain't Me-un Bobs skatuves centrā čiloja, spēlējot ģitāru vai mutes harmonikas, sajūta,ka Dilanam nav pāri 70 gadiem! Tā koncerta pirmo daļu viņš pavadija aci pret aci ar mani skatuves centrā. Tad mans jaunais koncertdraugs  paziņoja,ka atkal,kas vēsturisks notiek, Bobs izpilda She belongs to me, ko viņš bija izpildijis tik 2008.gadā, man tīk,jo galu galā no mana mīļākā LP! stāvot priekša var redzēt,ka  dažās dziesmās starp zilbēm Bobs smaida, bet tas ir tāds velnišķīgs smaids-nu šo nevar aprakstīt-tas vnk jāredz!Koncerta sākumā manai galvai bija grūti aptvert, kas esmu dažus metrus no tās balss, ko man bērnībā vectēvs spēlēja un es domāju,ka pāri okeānam visiem ir tādas balsis..

Tad bamm-Dilans apsēžās pie klavierēm(jā pie klavierēm) ar kurām daudzas dziesmas skanēja jaunā versijā un ne tajā sliktākajā. (šis bija otrais šovas, kad Bobs spēlē klavieres). Man vislabāk patikā kā skanēja Lovesick jaunā skaņā-vienkārši burvība ausīm, atgādināja nedaudz Blind Willie Mctell dziedāšanas stilu!

Kad skanēja Like a Rolling Stone publika bija dzirdama ļoti,tas bija amaizing un tad šova pēdējās 40 min lija patīkams vasaras lietutiņš,kas nevienam netraucēja, jo kā saka-nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tik nepiemērots apģerbs!
Izskanot All Along the Watchtower grupa ar Bobu paklanijās un aizgāja, tad fani aplaudēja kādas 10 min un Bobs atgriezās,nospēlēja Blowin' in the Wind un koncerts beidzās! Visi laimīgi,smaidīgi un slapji devās uz U-bahn(:

Fani,kas Bobu redzējuši ntās reizes un arī rudenī O2 arēnā-atzina,kas šis šovs bijis labākais,ko redzējuši, jo atgādinājis šovus 90tajos. Tākā man šis bija pirmais šovs un man nav ar ko salīdzināt, tad es teikšu,kas tas ir labākais Dilans,ko esmu redzējusi;)

Ceru,ka Never Ending Tour nekad nebeigsies!

Setliste:

Leopard-Skin Pill-Box Hat 

It Ain't Me, Babe 

Things Have Changed 

Tangled Up In Blue 

Cry A While 

She Belongs To Me 

Love Sick 

The Levee's Gonna Break 

High Water (For Charley Patton) 

Desolation Row 

Highway 61 Revisited 

Simple Twist Of Fate 

Thunder On The Mountain 

Ballad Of A Thin Man 

Like A Rolling Stone 

All Along The Watchtower 

Blowin' in the Wind

Sound of 2011 jeb gada LP

Jāatzīst,ka šogad top 10 pagrūti izveidot, jo pārāk daudz klausīts un pārāk maz laika,lai domātu, kas un kā. Tāpēc maniem mazbērniem būs jāiztiek ar šādu mūzikas apskatu;)

Gada elektronikas LP: Gil Scott-Heron and Jamie xx-We Are New Here

Kad talantīgs jaunietis sadarbojas ar talantīgu vecās paaudzes mūziķi, tad rodas brīnišķīgs albūms. Jamie ir talants taisīt lieliskas spēles ar mūzikas ritmiem un savienojumā ar Gila , ausīm patīkamo, balsi patiešām ir ši gada labumiņš. Tas īpaši izpaužas dziesmās I'll take care of you, I'm new here un NY is killing me.
Labākais roka LP: Foo Fighters-Wasting Light

Man roks vairs nav tik tuvs kā tas bija jaunībā. Klausos reti, bet Foo Fighters ir viens no tā stila jaukumiem. Viņu septītais LP skan lieliski, kā gan citādāk, ja producents ir tas pats, kas Nirvanas Nevermaidam, un nevar pateikt,ka tas ir ierakstīts Grola garāžā. Iespējams man nebūtu ti liela sajūsma par šo visu, ja šovasar nebūtu bijuso viņu koncertā, lasīt te:http://cateyespower.blogspot.com/2011/07/novelotas-pardomaszinas-foo-fighters.html
Gada folka LP: Bonnie Prince Billy-Wolfroy Goes To Town

Folka dīvaiņa Vila Oldhoma kārtējais garadarbs. Man vairāk patika viņa 2009.gada Beware albums. Ah un  viņa lirikas, tās ir melanholiskas un drūmas( Mind is going,faith is destroyed/Emptiness showing, God's cruelty deployed/Lovers have left, friends close their eyes), kas man jau vienmēr tīk. Es teiktu, ka šis LP ir nedaudz līdzīgs viņa vecajam, labajam LP I see darknes. Kāds varētu teikt,ka viņa pagātnes panākumi, iespaido šodienas netik lielos panākumus, lai nu kā būtu, viņš ieraksta lieliskus albūmus reizi gadā un tā jau dekādi. Man nav iebildumu. Ļoti tuvu kļūt par gada LP bija arī Jonathan Wilson-Gentle Spirit, bet pieredze tomēr tuvāka;)
Gada LP hiphopā(vai kaut kas tamlīdzīgs): Ghostpoet-Peanut Butter Blues and Melancholy Jam

Debijas albums, kas izdots lieliksā rādio dj Giles Peterson leiblā. Tā jau uzreiz ir kvalitātes zīme. Šis nav tipisks repa albūsm, sākot jau ar to,ka ir elektronikas sajaukums. Un nav tipiskās reperu lirikas, ka man ir liela mašīna, blonda čikse un es izdzīvoju cietumā. Šīs lirikas ir daudz noderīgākās un jaukākas. Tāpēc jau kādā intervijā jaunietis atzina, ka speciāli izvēlējies skatuves vārdu Ghostpoet, jo tas nesaistās ar reperi un tajā ir pieminēta dzeja, kas arī ir dzirdama šajā albūmā.

Tad nu šādi sadalot atsevišķos stilos albumus ir mazliet vieglāk izveidot Top5

1. Bon Iver-Bon Iver

Jau pēc iznākšanas bija skaidrs,ka gada labākais ieraksts. Pie ši albuma šogad ir tik daudz prieciņi un asaras bijušas, ka šis ieraksts nekad nepazūdīs no mana mūzikas radara! Viens no mūziķiem, kura mūzika ir tik skaista, tā īpaši aizskar dvēseles stīgas. Visas dziesmas brīnišķīgas, bet īpaši tuva ir Holocene.

2. James Blake-James Blake

Sajūta, ka viņš jau gadiem izdod albumus, bet nē šis ir debijas. Bleiks lieliski taisa ritmus, spēlē klavieres un vēl viņam ir patīkama balss.Lieliksas 11 dziesmas, kas albūmā ir saliktas ideālā kārtībā, veidojot vienu garu mūzikas baudījumu ausīm. Īpaši tuva ir Wilhelms Scream.

3.Beirut-The Rip Tide

Cilvēks orķestris vai vienkārši Zaks Kondons. The Rip Tide  ir atšķirīgāks no citiem viņa albumie ar to, ka tas ir popsīgāks. Tas izklausās pēc vasaras un saules, lai gan ir ierasktīts ziemā pasaules lielpilsētā.  Klausoties šo LP dzīve krāsojās ar akvareļu krītiņiem.

4.Metronomy-The English Riviera

Metronomy vienmēr man asociējas ar indie disco, bet viņu trešais LP ir atšķirīgāks. Varētu teikt,ka tas ir romantisks ar sajūtu,ka maģija notiek. Ja viņu Night Out LP bija kā skaņuceliņš visām mūsu indie šmidi ballītēm, tad šī gada skaņas ir jāklausas nākamajā dienā pēc ballītēm-atkpjoties,liekot filmu kopā vai gatavojoties nākamajai;) Lielsikas dziesmas ir She Wants, Eveything goes my way, The look.

5. Loney Dear-Hall Music

Zviedru mūziķa Emīla sestais ieraksts.Šajā albuma ir izmantoti vairāk instrumentu nekā citos, te pat ir dzirdamas baznīcas skaņas un vibrafona solo, tam visam starpā Emīla sentimentālās un nedaudz skumjās lirikas. Mīlestība kā parasti ir viņa mīļākā tēma, ko jau pēc nosaukumiem var pateikt-My heart un pēc dažām dziesmām ir Young hearts. Varētu likties, ka viņš forever būs iesprūdis dziedot skumjas dziesmas. 

    Gribējās jau arī šajā vietā ielikt Sōley-we sink LP, kas ir lielsiks Islandes ražojums un domājams, ka Bjorka noteikti vairs nav vienīgais sievietes vokāls no turienes.

Ārpus topa un apskata paliek daudz lieliskas skaņas, bet tā notiek,ka slinkums ņem virsroku.

2012. gadā ir gaidāmas jaunas skaņas no Cat Power, The National, Placebo, Lambchop, The XX, Spiritualized, Leonard Cohen. 

Ah būs daudz labas skaņas un 2012. gada izskaņa varēs rakstīt, ka bija daudz labas mūzikas;)

peace