Sound of 2011 jeb gada LP

Jāatzīst,ka šogad top 10 pagrūti izveidot, jo pārāk daudz klausīts un pārāk maz laika,lai domātu, kas un kā. Tāpēc maniem mazbērniem būs jāiztiek ar šādu mūzikas apskatu;)

Gada elektronikas LP: Gil Scott-Heron and Jamie xx-We Are New Here

Kad talantīgs jaunietis sadarbojas ar talantīgu vecās paaudzes mūziķi, tad rodas brīnišķīgs albūms. Jamie ir talants taisīt lieliskas spēles ar mūzikas ritmiem un savienojumā ar Gila , ausīm patīkamo, balsi patiešām ir ši gada labumiņš. Tas īpaši izpaužas dziesmās I'll take care of you, I'm new here un NY is killing me.
Labākais roka LP: Foo Fighters-Wasting Light

Man roks vairs nav tik tuvs kā tas bija jaunībā. Klausos reti, bet Foo Fighters ir viens no tā stila jaukumiem. Viņu septītais LP skan lieliski, kā gan citādāk, ja producents ir tas pats, kas Nirvanas Nevermaidam, un nevar pateikt,ka tas ir ierakstīts Grola garāžā. Iespējams man nebūtu ti liela sajūsma par šo visu, ja šovasar nebūtu bijuso viņu koncertā, lasīt te:http://cateyespower.blogspot.com/2011/07/novelotas-pardomaszinas-foo-fighters.html
Gada folka LP: Bonnie Prince Billy-Wolfroy Goes To Town

Folka dīvaiņa Vila Oldhoma kārtējais garadarbs. Man vairāk patika viņa 2009.gada Beware albums. Ah un  viņa lirikas, tās ir melanholiskas un drūmas( Mind is going,faith is destroyed/Emptiness showing, God's cruelty deployed/Lovers have left, friends close their eyes), kas man jau vienmēr tīk. Es teiktu, ka šis LP ir nedaudz līdzīgs viņa vecajam, labajam LP I see darknes. Kāds varētu teikt,ka viņa pagātnes panākumi, iespaido šodienas netik lielos panākumus, lai nu kā būtu, viņš ieraksta lieliskus albūmus reizi gadā un tā jau dekādi. Man nav iebildumu. Ļoti tuvu kļūt par gada LP bija arī Jonathan Wilson-Gentle Spirit, bet pieredze tomēr tuvāka;)
Gada LP hiphopā(vai kaut kas tamlīdzīgs): Ghostpoet-Peanut Butter Blues and Melancholy Jam

Debijas albums, kas izdots lieliksā rādio dj Giles Peterson leiblā. Tā jau uzreiz ir kvalitātes zīme. Šis nav tipisks repa albūsm, sākot jau ar to,ka ir elektronikas sajaukums. Un nav tipiskās reperu lirikas, ka man ir liela mašīna, blonda čikse un es izdzīvoju cietumā. Šīs lirikas ir daudz noderīgākās un jaukākas. Tāpēc jau kādā intervijā jaunietis atzina, ka speciāli izvēlējies skatuves vārdu Ghostpoet, jo tas nesaistās ar reperi un tajā ir pieminēta dzeja, kas arī ir dzirdama šajā albūmā.

Tad nu šādi sadalot atsevišķos stilos albumus ir mazliet vieglāk izveidot Top5

1. Bon Iver-Bon Iver

Jau pēc iznākšanas bija skaidrs,ka gada labākais ieraksts. Pie ši albuma šogad ir tik daudz prieciņi un asaras bijušas, ka šis ieraksts nekad nepazūdīs no mana mūzikas radara! Viens no mūziķiem, kura mūzika ir tik skaista, tā īpaši aizskar dvēseles stīgas. Visas dziesmas brīnišķīgas, bet īpaši tuva ir Holocene.

2. James Blake-James Blake

Sajūta, ka viņš jau gadiem izdod albumus, bet nē šis ir debijas. Bleiks lieliski taisa ritmus, spēlē klavieres un vēl viņam ir patīkama balss.Lieliksas 11 dziesmas, kas albūmā ir saliktas ideālā kārtībā, veidojot vienu garu mūzikas baudījumu ausīm. Īpaši tuva ir Wilhelms Scream.

3.Beirut-The Rip Tide

Cilvēks orķestris vai vienkārši Zaks Kondons. The Rip Tide  ir atšķirīgāks no citiem viņa albumie ar to, ka tas ir popsīgāks. Tas izklausās pēc vasaras un saules, lai gan ir ierasktīts ziemā pasaules lielpilsētā.  Klausoties šo LP dzīve krāsojās ar akvareļu krītiņiem.

4.Metronomy-The English Riviera

Metronomy vienmēr man asociējas ar indie disco, bet viņu trešais LP ir atšķirīgāks. Varētu teikt,ka tas ir romantisks ar sajūtu,ka maģija notiek. Ja viņu Night Out LP bija kā skaņuceliņš visām mūsu indie šmidi ballītēm, tad šī gada skaņas ir jāklausas nākamajā dienā pēc ballītēm-atkpjoties,liekot filmu kopā vai gatavojoties nākamajai;) Lielsikas dziesmas ir She Wants, Eveything goes my way, The look.

5. Loney Dear-Hall Music

Zviedru mūziķa Emīla sestais ieraksts.Šajā albuma ir izmantoti vairāk instrumentu nekā citos, te pat ir dzirdamas baznīcas skaņas un vibrafona solo, tam visam starpā Emīla sentimentālās un nedaudz skumjās lirikas. Mīlestība kā parasti ir viņa mīļākā tēma, ko jau pēc nosaukumiem var pateikt-My heart un pēc dažām dziesmām ir Young hearts. Varētu likties, ka viņš forever būs iesprūdis dziedot skumjas dziesmas. 

    Gribējās jau arī šajā vietā ielikt Sōley-we sink LP, kas ir lielsiks Islandes ražojums un domājams, ka Bjorka noteikti vairs nav vienīgais sievietes vokāls no turienes.

Ārpus topa un apskata paliek daudz lieliskas skaņas, bet tā notiek,ka slinkums ņem virsroku.

2012. gadā ir gaidāmas jaunas skaņas no Cat Power, The National, Placebo, Lambchop, The XX, Spiritualized, Leonard Cohen. 

Ah būs daudz labas skaņas un 2012. gada izskaņa varēs rakstīt, ka bija daudz labas mūzikas;)

peace

sound of 2011 jeb gada EP

2010. gadā EP topu bija elementāri salikt, jo klausījos kādus 10, bet šogad apskatot folderī mūziku secinu, ka pa daudz, tāpēc arī nav konkrētības!

1. Vondelpark-nyc stuff and nyc bags un Slime- Increases

Slime-Increases

Vondelpark-nyc stuff and nyc bags

Abi sadarbojās un katrs ņem dalību otra EP. Man šie abi skaņu sakopojumi ļoti tīk. Klausoties ir tāda sajūta, ka izraujies no pilsētas džungļiem un nonāc pļavā. Vārdu sakot miera sajūta. Abiem arī uz vāciņiem ir attēloti dzīvnieki dabā, konkrētāk pļavā. 

Vondelpark labākais gabals iekš nyc stuff and nyc bags vienozīmīgi ir Camels 

Increases iespējams, ka jaukākais ir 2 player

 2. Jens Lekman- An Argument with myself  

Kaut kur agrāk kāds teica, ka EP ir priekšvēstnesis LP, ja tā ir, tad gaidāmais Jensa LP(un tādam jābūt, jo gaidu to jau četrus gadus) būs lielisks(kā parasti). Jens ar savu šarmu un balsi, kas dod tādu viegluma sajūtu stāsta par dažādām lietām, arī par to kā stalkojis Kirstenu Danstu (filma Melanholija) dziesmā Waiting for Kirsten. Kopumā EP ir tāds popsīgs.

3.Diagrams-Diagrams

Atšķirīgas, bet tai pašā laikā līdzīgas piecas dziesmas- tāda kā identitātes krīze, bet ar diagrammām jau atspoguļo līdzīgo, bet ne vienādo. Kas vēl jāpiebilst-ā nu tas ,ka Sems Dženders no Tunng ir šis projekts un viņš lieliski parāda uz ko ir spējīgs.

4.Niva-Feverish Dreams
Dream pops(sapņu pops) no Zviedrijas- ar to jau lielākā daļa ir pateikta. EP vāciņš jau norāda, ka tā ir tāda atmosfēriska vasaras mūzika, kad tūliņ, tūliņ būs atvaļinājums. Jāatzīst, ka mega tīk Ghost in my Head ! Kas vēl jāpiebilst par Niva, tas, ka viņam tīk Tallina un tas ir ļoti labi, jap viņš uzstājās tur šovasar.Nebiju- bet man ir labs attaisnojums, biju Xiu Xiu koncī,kas ir mega attaisnojums;)

5.Michael Kiwanuka- Tell Me A Tale

Tāda sajūta, ka šis skaņas nāk no 60tajiem/70tajiem gadiem, bet nē tā ir šī gada skaņa, no puikas manos gados;) Tā ir lieliska soul, jazz mūzika, kā vecos labos laikos, kad zāle bija zaļāka un valdība labāka;) Gan jau 2012.gadā daudz par viņu dzirdēsim.

Jāpiemin vēl šie EP:

Chad Valley- Equatorial Ultravox

Dom-Family of Love

Toro Y Moi- Freaking Out

Neon Cloud-Knit

The Stepkids- Shadows On Behalf

2011 gada filmas

Šogad tā sauktie kino gardēžu vakari bija maz, jo viens no galveniem rīkotājiem vairs nav Latvijā. Tāpēc īss atskats uz 2011 gada kustīgajām bildēm jeb filmām.

Labākā dokumentālā filma: 

Conan O'Brien Can't Stop (nevienam nav noslēpums,ka šis ir vienīgais amerikāņu vakara šovs,ko skatos gadiem un Konans liek pasmaidīt arī tad, kad pavisam draņķīgi. Lieliska "behind-the scenes'' tipa dokumentālā filma, kur Konans nav attainots tikai skatuves tēlā, bet tāds kā ir patiesībā."I might be a fucking genius, or I might be the biggest dick ever.I don't know./Conan/

Gada filmu Top 3:

1.Melancholia  

Lieliska Larsa filma, par cilvēku raksturiem un attiecībām un dzīvi kā tādu, ko pavada atbilstoša Vāgnera mūzika. Ja pasaules gals 2012 gada decembī līdzinās šis filmas beigām-tad man patiešām nav nekādu iebildumu. Kā cilvēki man apkārt saka-melanholiskam cilvēkam kā man-piemērota filma.

2. Drive

otrajā vietā arī ir dāņu režisora filma tikai ne Larsa bet Refna. sen,jo sen franču režisors Godārs teica "All you need for a movie is a gun and girl", pievienojot klāt vēl mašīnu,Goslingu un labu mūziku-sanāk tīri laba filma. 

3. We need to talk about Kevin  dala šo vietu ar Confessions

We need to talk about Kevin ir filma par vecāku un bērnu attiecībām, savdabīgā veidā- raksturs pret audzināšanu-šādi es raksturotu filmu.Šī filma neatbild uz jautājumu-kāpēc labiem vecākiem ir ļauni bērni, vai saistīta audzināšana! filmas beigās nerad atbildi-kāpēc kāds rīkojas tā kā Kevins. 

Confessions ir kārtējā lieliksā Japāņu režisora Nakašima(Tetsuya Nakashima) labā filma. šis režisors zināms pēc tādām filmām kā Memories of Matsuko, Kamikaze girls un ši ir pirmā viņa nekomēdija. Filma attaino pilnīgi jaunā līmenī to,ka bērni var būt ļauni. filma ļoti labi strukturēta ar dažādām atzīšanās, kas parāda kopainu.

Tas nu bija mans tops.Bet te vēl dažas filmas, ko vērts pieminēt.

The Music Never Stopped 

Submarine

Norwegian Wood

Our Idiot Brother

Source Code

It's Kind Of  a Funny Story

Tomboy

Martha Marcy May Marlene

Radio shows whit big R! (Radio is a sound salvation,Radio is cleaning up the nation(c)E.Costello)

Radio pārraides ar tādiem DJ ,ko vērts paklausīties:

*Gilles Peterson on BBC radio 1! Skan lieliska mūzika no dažādiem stiliem(soul,hip-hop,dubstep,afro un vienmēr labākais no jazz)! Kā pats saka-„Trying to find the Perfect Beat!"'!Kā sokas viņam meklējot to bītu var pārliecināties,3dienās no 4.00 līdz 6.00 no rīta vai arī te-http://www.bbc.co.uk/programmes/b006wq8d 

*Rob Da Bank on BBC radio 1, 6dienās no 7.00-9.00! Viņš agrāk(no2002-2006 gadam vadīja ar Chriss Coco lielisku raidījumu Blue room, šis raidījums man deva jaunus apvāršņus mūzikā. Tagad, kad Robs viens pats vada nekas nav mainījies, vienmēr svaiga un kvalitatīva mūzika! http://www.bbc.co.uk/programmes/b006wknd/episodes/2011

*Jarvis Cocker’s Sunday service- kā jau pēc nosaukuma saprotams svētdienās ir serviss, ko nodrošina Džārvis(jā, jā pareizi tas pats Pulp līderis ar ideālo radio balsi)! Labāk vienreiz dzirdēt, nekā divreiz stāstīt. Tāpēc 7dienās jāslēdz tik 18.00 iekšā BBC 6 un jābauda-http://www.bbc.co.uk/programmes/b00ptsjd/episodes/2011

*Authentic sh*t with Mark Ronson- šie raidījumi skan reti, bet kad ir tad var dzirdēt visus iespējamos mūzikas stilus tajā un smieklīgas Ronsona atziņas. Prieks, kad skan vecās labās grupas arī te, mazāk prieks, ka skan jaunais reps te, bet viss jau balansā. 6dienās 3.00 naktī vai te ierakstā var paklausīties http://www.eastvillageradio.com/shows/nowplaying.aspx?contentid=1224&showid=210524

*Zane Lowe on BBC radio 1. No 1dienas līdz 4dienai var dzirdēt jaunumus mūzikā, pirmatskaņojumus, intervijas, dažreiz dj cīņas vai arī veselu raidījumu par kādu albūmu. http://www.bbc.co.uk/programmes/b006wkth/episodes/2011

            Ja kādreiz uznāk vēlme paklausīties mūziku par kādu tēmu, piemēram, naudu, dejošanu,puķēm,par kādiem svētkiem,dzeršanu,šķiršanos , kāzām un so on, tad tikai un vienīgi der Them Time Radio Hour ar pašu Bobu Dilanu. Arhīvs te http://www.mp33pm.co.uk/2006/07/updated-links-for-all-of-bob-dylan.html

            Tā kā man datorā daudz gigabaitus aizņem šī radio dj radio sesijas un Festive Fifty(gada apkopojumi) tad jau arī paklausos veco labo John Peel. Manuprāt, komentārus neprasa, vīrs ar lielisku mūzikas gaumi un raidijumu vadīšanas stilu. Šis tas te atrodams http://www.bbc.co.uk/radio1/johnpeel/sessions/top125/

The magic button — Make Everything OK

The magic button — Make Everything OK

Someone's dad has some explaining to do

!!!

But I'll sit down on this bank of sand And watch the river flow

Bērnībā es stundām ilgi hipnotizēju priekšmetus un ainavas, aizklājot ar rokām acis. No sākuma vienu aci, tad otru un priecājos par to, kā mainās bildītes. Jo tā esence jau nav lietās, bet tajā, kā mēs viņas ieraugam. Redzējums no dažādiem skatu punktiem ir bagātīgs apmāns. No bērnības līdz šim ir bijušas daudzas bildītes un tās  joprojām mainās, šķiet tik par biežu piemirstu pievērt aci.... 

forever young in Tallinn....

Rīgā dzīve gāja šķērsām, it īpaši 5dien, kad atvadu atvadas bija no daudziem-rētas vai vienkārši tukšumu aizpildīju bērnības Milicijas un Alises Jostes konceros un dejojot uz Valdemār ielas pie Dagiļa liktās mūzikas.bet tomēr nebija kaut kas tā.
Tāpēc Ildzes un Daces iedvesmota-devāmies uz Tallinu uz Igauņu svētkiem un pilnībā atstājot Rīgu (clowne town).
Tas bija lielisk braucien. tāpēc varu atbildēt uz jautājumu: How was your weekend? ar : It was good

Neaprakstīšu visu, tik dažus atslēgas vārdu:
-iesākām un beidzām tripu ar Dylana Forever young
-izbraucot-Latvijā lija un melni mākoņi staigāja, iebraucot Eestlandē-saule pa zemes virsu staigāja!
-iepazināmies ar Slovēnijas fūres šoferi
-satiku Igaunijas @Vitamīnu (ar Ildzi secinājām, ka pārāk līdzīgi)
-tikai Igaunijā taksis ved pa brīvu no Pērnavas uz Tallinu un vēl tajā piedāvā sidriņu un ēdamo!
- milzīgā pūlī ar Igauņiem, secināju, ka esmu eestiņš-jo dziedāju pat himnai līdzi
-Vabaduse laul bija lielisks pasākums!!!
-secinājām, ka igauņu presidents ir skaistāks par Latviešu un māk arī labāk un iedvesmojošāk runāt. pat Islandes prezidents (bez Bjorkas) bija ieradies un slavēja Eestlandi un Hilarija Klintone arī kaut ko vervelēja, bet pati nespēja atbraukt in live;(
-party in Von krahl sāk beigties ar vien ātrāk;( jau 4.30. bet citās vietās, kā Shooter tā ilgstot ilgi
-mitināties Tallinas dvīņu pakājē pie džeka,kas taisa animācijas ir forši. iesaucu viņu par Jēgeru
-izrādās arī igaunim pie sienas var būt filmas Enter the void plakāts un pilna istaba ar japāņu komiksu grāmatām
-secinājām, ka Lauris reiniks vairs nav populārs ;(
-pie Tallinas ostas ir skaista un romantiska skatu vieta uz jūru un uz pilsētu. Iesaku to vietu
-Pērnavā ir laikam skaista pludmale, nu vismaz 23.00 tā likās;) ar visu Michu Buchanonu un būdiņu-he he
-Pērnavā ir ļoti,ļoti gara Rīgas iela un burgeru ēstuve apvienota ar erotisko veikalu
-man patīk vervelēt igauniski.
ja nebūtu 1dien darbs(un man pat apzinība ir ieslēgusies par darbu) tad paliktu forever and ever tur. bet tā 4 stundas pirms darba atgriezos Rīgā un nedzirdēju modinātāju un tā pat pakavēju darbu;)

Kalifornijas saulainais psihadēlijas mākonis Rock Cafe

11. augusta Tallinu apciemoja Kalifornijas saule-Ariel Pink's Haunted Graffiti. Ekstragavantais puisis Arial Pink ar grupu ieņēma Rock Cafē uz divām stundām. Rock Cafe bija pārpidīta, kā rīta sabiedriskais transports-tik atšķirība bija tāda, ka šeit bija smaidoši un laimīgi braucēji.

Publikai paveicās, jo solistam bija ļoti labs noskaņojums, bija dzirdēti koncertu nostāsti, kur viņam garlaicīgi un pusi no koncerta sēž un smēķē-protams, tā arī var (it īpaši jau viņš)-tagad, redzot viņu, es saprotu tos, kas vēlas redzēt viņu kā tādu.
Pinks uz skatuves tiek salīdzināts ar Kurtu Kobeinu...nezinu par Kurtu..ja nu vien kopīgas viņiem ir tikai blondās matu cirtas. Pinks uz skatuves bija tik patiess un atvērts publikai. Viņš nav rock stars un to viņš arī parādija. manuprāt, viņš ir vairāk do it yourself ārprātīga ģēnija tips, kas atspoguļojas mūzikā. kaut kas no 70to fanka, 90to radiopopa- mūzika ir daudzslāņaina un jaucās kā vasaras kokteilīšī kopā-viegli un saulaini.
Publika baudija grupu un likās, ka pats viņš bija bauda sev uz skatuves. un publika bija kā viena liela ģimene, kuru sejas rotāja smaids. un likās ka kalifornijas puikām patika patiešām Igaunija un tā arī tam ir jābūt, jo kam gan tā nepatīk.

Rules

Seven simple rules of going into hiding: 
one, never trust a cop in a raincoat. 
Two, beware of enthusiasm and of love, both are temporary and quick to sway. 
Three, if asked if you care about the world's problems, look deep into the eyes of he who asks, he will never ask you again. 
Four, never give your real name. 
Five, if ever asked to look at yourself, dont. 
Six, never do anything the person standing in front of you cannot understand. 
And finlly seven, never create anything, it will be misinterpreted, it will chain you and follow you for the rest of your life. 
/I'm not there/

Xiu Xiu @Dirty Deal Cafe/ Cherry blossoms fall

Tikai dienu pēc koncerta spēju kaut ko nedaudz sakarīgu uzrakstīt.....

Xiu Xiu dziesmas ir tās, kas maina manu skatu uz dzīvi un palīdz saprast lietas un tāpēc viņu redzēšana dzīvajā Rīgā likās nereāla. Bet, kad 5 augustā Xiu Xiu kāpā uz mazās Dirty Deal Cafe skatuves, manā galvā notika elektrodu sišanās un apkārt  maz, ko redzēju. Biju tikai es un mūzika, kas pārņēma katru šūnu.

Par koncertu pārīs vārdi....

Džeimijs uzkāpa uz skatuves paņēma ģitāras fultāri, attaisija to, uz sarkanās odere bija piesprausta Moriseja bilde, ar rozā maciņu viņš noglāstija stīga. maigi paņēma ģitāru. pagriezās pret Andžēlu, abi izdarīja savu rituālu un iejiešana citā pasaulē bija sākusies.
Džeimija pirmais pieskāriens ar mediātoru ģitāras stīgai, man uzmetās zosāda, kas nepazūda visu koncertu, mediātors saplīst( nonāk pie manis pēcāk).

Viena pēc otras skaņās, kas pārņem tevi vairāk un vairāk, smadzenēs notiek īsavienojumi un ir tāda sajūta, ka šī noteikti nav realitāte. Džeimijs dzied ar aizvērtām acīm un ir tik ļoti vienots ar mūziku, viņš ar katru savu šūnu to sūta apkārtējiem. Ir tāda sajūta, ka uz skatuves radīsies īssavienojums- vai no dotās enerģijas, vai arī no Džeimija sviedriem, kas kā siltas vasaras lietus veldzē skatuvi, ģitāru un mikrafonu.
Džeimijs aplaudē publikai un saka, ka būs pēdējā dziesma, izskan vārdi I wont rest until I dont care/La la la un abi mākslinieki paņem somas un aiziet, bet publika turpina vismaz kādas 5 minūtes aplaudēt.

foto:Alīna Apine

Tad abi atnāk atpakaļ un sāk vākt tehniku nost. tiem, kam Xiu Xiu nozīmē daudz-paliek un pasakās par koncertu un es pateicu, ko man nozīmē viņu mūzika, Džeimijs atvainojās, ka nebija Clown town. es vispār nesaprotu kā spēju, ko pāršļupstēt par lūpām. un sajuto tā, kā fanu tīnis...

Pēc koncerta ejot mājās, galvā šaustijās domās un rādījās ainas no dzīves, ko pavada kāda no Xiu Xiu dziesmām.
                                                                                                             
Un laikam tik Xiu Xiu koncerta pirmajā rindā var satikt paziņas, ar ko kopā mācīts Igauņu skolā pirms 8 gadiem.

High Fidelity setlist/14/07/2011

Alīna Part 1:
Pulp-Common People

Ievas daļa:

Franz Ferdinand-Love And Destroy
Tom Vek-Nothing But Green Lights
Memoryhouse-To The Lighthouse
Chairlift-Bruises
Zoo Kid-Ocean Bed
The Shins-New Slang
Katie Stelmanis-Natural Woman
Coolrunings-I Am You
Friendly Fires-Hawaiian Air
The End

Mystery Jets-Serotonin
Noah And The Whale-Waiting For My Chance To Come
Metronomy-The Look
Gorillaz-Up On Melancholly Hill
Grizzly Bear-Two Weeks

Rozes Part 1:

The Drums-Money
Kid of 88-My House
My Morning Jacket- Holdin On To Black Metal
Danger mouse & Daniel Lupe- Two Against One
Alexander- Truth
Belle & Sebastien- I Want The World To Stop
Xiu Xiu- Only Girl(Rihanna Cover)
Misha-Cruelist Heart
Patrick Wolf- The City
Oberhofer-House
Beirut-East Harlem
Destroyer- Kaputt
Lykke Li- Rich Kids Blues
Eels-Love Of The Loveless

Alīna 2. daļa:
Editors-Lullaby (The Cure Cover)
Devendra Banhart-A Sight To Behold
Blur-Best Days
Arctic Monkeys-Cornerstone
Beck-Everybody's Gotta Learn Sometime
Bon Iver-Holocene
Vondelpark-Jetlag (Blue Version)
Air-Playground Love
Blondie-Sunday Girl
Marie Laforet-Toi Mon Amour Mon Ami
Angus & Julia Stone- Big Jet Plane
Alex Turner-It's Hard To Get Around The Wind
Kings Of Convenience-Power Of Not Knowing
Nick Drake-Day Is Done
James Blake-Limit To Your Love

Roze Part 2:
Mount Kimbie-Maybes (James Blake remix)
Young Montana?-Sacre Cool
Burial- Archangel
Four Tet-Love Cry
Toro Y Moi- Saturday Love
Blur-Tender(Cornelius Remix)
The National- Terrible Love(Alternate Version)
The Radio Dept.-Heaven's On Fire (Acoustic)
The Whitest Boy Alive- Burning
Bonnie Prince Billy- I've Seen It All (Bjork Cover)
Lambchop- Paperback Bible
Sleight Bells-Infinity Giutars
Foo Fighters-Walk
Eels-Souljacker Part 1

Alīna & Roze Combined Part 3:
Nirvana-Heart Shaped Box
The Streets-Going Through Hell
Autre Ne Veut-Tell Me 
Scissor Sisters-Whole New Way
Hefner-The Hymn For Cigarettes
Bob Dylan-Hurricane
Leonard Cohen-Everybody Knows (Live In London)
Anthony And Bryce Dressner-I Was Young When I Left Home
Final Fantasy -This Is The Dream Of Win And Regine
Grizzly Bear-Boy From School (Hot Chip Cover)
Renārs Kaupers-Mazā Bilžu Rāmītī
Wilco-Jesus Etc.
Jens Lekman-Black Cab
Regina Spektor-Fidelity
Lily Allen-Not Fair
Placebo-Post Blue
Mumford & Sons- Little Lion Man
The Tallest Man On Earth-The Wild Hunt
Paolo Nutin-Jenny Don't Be Hasty
Half Pint-One In A Million
Aloe Blacc- I Need A Dollar
Janis Joplin-Summertime
Amy Winehouse-Back To Black
Mark Ronson & The Business Intl.-Somebody To Love 
Frank Turner-I Am Disappeared
Arcade Fire-Rebellion (Lies)
Ewert & The Two Dragons- In The End (There's Only Love)
Jarvis Cocker-Don't Let Him Waste Your Time
Tv On The Radio-Wolf Like Me
Talking Heads-Psycho Killer
Joy Division-Shadowplay
Pavement-Gold Soundz
Röyksopp - What Else Is There?
The Knife- Heartbeats (live)
Actress-Purple Splashz
Birdy-Shelter( Photek remix)
Austra-The Beat And The Pulse
Michael Jackson-Beat It
The Flaming Lips-Race For The Prize
Architecture In Helsinki-Escapee
Digitalism-Pogo
Ducktails - Killin' The Vibe (feat Panda Bear)
Koudlam- Tonight
Cat Power- Lived In Bars

novēlotas pārdomas/ziņas Foo Fighters @ Helsinki

Jāņi bija nosvinēti ar ugunskuru ārā, bet iekšā bija platekrāns un Glastonberijas festivāls! un tad pienāca 26.06 un zēni nopietnā balsī teica "ir laiks braukt". Tā kā esmu impulsīva, tad jau man bija pilnīgi vienalga-ja jābrauc, tad jābrauc. domāju, ka braucu atkal uz Tallinu, bet iemiegot mašīnā pamodos uz prāmja, kas veda uz Helsinkiem un tad viņi man pasniedza dāvanu par universitātes beigšanu(NO way) un tā bija Foo Fighters biļete Helsinku koncertam. Tad nu sapņi nepiepildās lielveikalā, kā Lauris Reiniks dzied, bet gan uz prāmja, jo Foo Fighters ir manas jaunības grupa, ko klausījos CD atskaņotājā kā traka.
 Sākumu mazliet pakavējām, redzēju, ka iesilda saguruši Biffy Clyro un kaut kāda somu rokgrupa  Von Hertzen Brothers, kuru pēdējai dziesmai visi bļāva līdzi, tikmēr mēs izlauzāmies pirmajā rindā! hell yeah! vai arī otrādi tās grupas uzstājās, man reāli pilnīgi vienalga, jo nācu baudīt Dave Grohl-un man tas izdevās, jo bija gan acu kontakts ar viņu, kad viņš akustiski izpildija Times like these, gan dabūjām ūdens šalku no skatuves Best of you laikā. 
 
Izskatījās ka grupai jautri uz skatuves, lai arī brīžiem skaņa piekliboja un koncerta beigās arī solista balss no bļaušanas-visnotaļ atstāja lielisku iespaidu. 
Man ļoti patika tas, ka grupa bija iekļavušas daudzas savas agrākās dziesmas-varēju peldēties sentimentā-jo vecos hītus viņi meta kā bumbas kara laikā- The Pretender,My Hero, Learn to Fly, Monkey Wrench. Un ar Wheels dziesmu Daves bija viens uz skatuves un teica pūlim :“I like to play this song here because you always sing it back to me” un tad akustiski izpildija Times like these. Koncertu noslēdza ar dvēseļu stīgu aizskarošo Everlong un Helsinku debesis iekrāsojās pelēkiesārtas))


ak jā un Grola pateikšanās faniem bija ar šadiem vārdiem:“We used to suck, but not anymore!” “As far as you come to the concerts, we will continue making albums!”


Tad ejot no Kallastama uz Helsinku centru, uzzinājām no somiem, ka bijis tik 25 000 dvēseles tik sanākušas. Varu pateikt tik to, ka no jaunībā klausītās rokmūzikas, Foo Fighters ir vienīgā, kas palikusi manā playlistē...


Te arī setliste
Bridge Burning
Rope
The Pretender
My Hero
Learn to Fly
White Limo
Arlandria
Breakout
Cold Day in the Sun (Taylor Hawkins on the vocals)
Long Road to Ruin
Stacked Actors
Walk
Monkey Wrench
Let It Die
Generator
Wheels
Times Like These
Young Man Blues (Mose Allison cover)
All My Life
Skin and Bones
Best of You
Tie Your Mother Down (Queen cover)
Everlong

Lapenieki

Nesen ar brāli runājām, spriedelējām, ka pēdējā laikā arvien retāk sanāk parādīties laukos!Iespējams, ka šī neparādīšanās ir par pamatu tam, ka zūd kāds pamats zem kājām un harmonija izvirmo starp pilsētas mūriem....

Es bērnībā nebiju no tiem bērniem, kam likās, ka brīvu brīžu pavadīšana laukos ir tas pats, kas izsūtīšana trimdā. Tieši otrādi, biju priecīga, ka vasarā pēc sporta un Igaunijas nometnēm nonācu tur.

Agrāk lauki bija pilni ar dzīvām radībām-zirgiem,trušiem un vēl visādām radībām, tagad tur ir tikai pārbarots vācu sugas suns un divi kaķi-viens resns Bobs, bet otru vectēvs nosauca par Bombzītis! Bet Lapenieki- tā sauc to vietu ir māja, kur mana vecmāmiņa un vectētiņš sāka dzīvot kopā, tā divatā, lai gan abi apprecējās, kad bija ap 20, tagad ir ap 80, sāķa dzīvot pa īstam kopā, kad bija 60. Kāpēc tā? Vienkārši-mans vectēvs bieži blandījās pa pasauli apkārt-kā jau ģeologs/ģeogrāfs/hidrologs.  Pabijis arī Arktikā-tāpēc mums laukos ir visādi brīnumi plauktos, sākot ar dīvainiem iežiem un beidzot plauktā ir arī pudeles ar naftu. Vectēvs ir cilvēks, ko apbrīnoju. Vecmāmiņa ir arī forša, kā jau visas vecmāmiņas neliek mieru ar ēdienu.  Mana vecmāmiņa ir saistīta ar literatūras pasauli, jaunībā ir lekusi ar izpletni, nesen vēl pavasarī staigāja ar ādas jaku un mēs pusdienojām I love you bārā. Šie ir tie cilvēki, kas izaudzināja cik var pa cilvēku, jo mani vecāki jau atļāva man bērnība darīt visu, ko gribu un lika pašai apgūt skarbo dzīves pieredzi.

Bērnībā laukos kaimiņos dzīvoja dīvaina ģimene, kam bija dēli, kas vecāki par mani kādus 4 gadus, tā kā daudz laika pavadīju ar tiem, jo mans brālēns, kad vasarās bija, vilka mani līdzi džeku palaidnībās. Tas varētu izskaidrot, kāpēc es esmu tik „meitenīga”.

Agrāk arī brauca onkulis kaut kāds no amerikas pie vectēva, tad zināju, ka būs kožļenes un citas ekstras, kas tad nebija. Viņš arī saveda dažreiz vinilus. Tad arī bērnība agrā dzirdēju Bobu Dilanu, bet par dziedāšanu tad man vairāk patika vinila vāciņš... žēl, ka šis dīvainais radinieks, kas nemaz nav bijis radinieks nav vairs ne ASV ne kur citur...

Runājot pa laukiem, jāpiemin, ka kaimiņu kaimiņos dzīvoja/dzīvo kapracis. Viņš arī lielākais vietējais dzērājs, patika bieži ciemoties pie viņa, jo kas gan bērnībā var likties krutāks, par kapraci.

Tagad laukos parādos šad tad un ir sajūta, ka nonāktu laimīgā zemē bez visa gulbja atvešanas...tur pārņem tāds miers un sakārtojas  domas, ka pat uz Indiju nav jābrauc. Ir divi datumi,kad skaidris ka jābut tur ir Z-svētki un 18 jūnijs-Rožu mafijas uzvārda dienas svinības, kad dzīve tur sit augstu vilni.

peace

Come to me

kārtējā diena, kad lieliski jūtos tikai pēc pusnakts! žēl, ka ar vien biežāk dienas pirmajā pusē ir kaut kur jābūt, tas jauc manu ierasto ikdienu(tas ir slaistīšanos līdz pēcpusdienai)!
tā vietā, lai mirklī, kad 4dienas naktī esmu mājās, rakstītu bakalaura darbu, lasu dzeju un snobiski domāju, ko gan citu vējainā laikā darīt?(nu var vēl tos ķīniešu pūķus laist, bet man nav tāda)!

Šodien,kad ierastajā bārā bijām, satiku senu,senu paziņu, kas atgādināja par sen aizmirstu dzejoli no Kārļa Vērdiņa!

Come to Me

Es tev vedu mazu siermaizīti. Bija jau divi naktī, visi kļuvuši miegaini, veikali ciet, bet bārā “I love you” es dabūju mazu siermaizīti.

Braucu ar taksi un vedu tev siermaizīti, jo tu gulēji bēdīgs, varbūt pat slims, un mājās nebija nekā garšīga. Briesmīgi dārga, kaut kur ap latu, bet tas nekas.

Braucu ar savu mazo ailavjū, saspiestu, gandrīz jau atdzisušu. Bet sanāca tā, ka neaizbraucu uz mājām. Nokļuvu tur, kur visi līksmi un asprātīgi, un ļoti izsalkuši. Iedzēru, uzdziedāju, bet maizīti pataupīju.

Laikam tikai trešajā dienā beidzot varēju tevi pacienāt, tu biji tik nikns, ka apēdi maizīti, lāgā to neapskatījis. Būtu es drosmīgāks, būtu teicis — tu taču zini, ka es tevi mīlu, tu taču zini, ka apbrīnoju. Neliec man, lai atkal to saku.

En passant

Pēdējā laikā dzīve rit vienā skriešanā(ballites,koncertos,dzīves baudīšanā, snobiskās sarunās & pilnīgi visa cita darīšanā, kas nav saistīts ar bakalaura/pētījuma rakstīšanu). Pat biju iegriezusies savā vienā no jaunību vietām- Melnajā 5dienā, kas uzdzina pārdomās par visu! Secināju,ka esmu sevis atkalmeklēšanā.........labi,ka ir Ziedonis, kas vienmēr zina pareizos vārdus,lai izteiktu sajūtas! Lūk, kur manas pēdējā laika sajūtas, protams ar Ziedoņa vārdiem!

                                        *  *  *  *  *

Saule. Šodien ir saule. Šodien kalni ir pilni slēpotājiem. Es to redzu griestos. Griesti, kad es guļu, man ir liels ekrāns. Tur ir rīta bērzi baltā staltumā. Vēl, saullēkta salā sprāgstot, sprakšķ sētu stabi, un gaiss ir violets, oranžs un rožains. Tā ir mana zeme. Brīnišķīga savā rīta sarmā, kad visa diena vēl priekšā, zaķu pēdām un baltām lidmašīnu švīkām debesīs.

Griesti ir mans platekrāns, mans Palladiums, pie kura negrūstās un nemīcās īgni, noguruši ļaudis. Tikai zaķa pēdas sniegā un slēpju vientuļā stiga. Tur ir mājas zemiem, apsnigušiem jumtiem un saule.

Telefons ir mana koncertzāle. Kad viņš zvana, es klausuli neceļu. Es tāpat ar viņu runājos.

— Labrīt! 
— Labrīt!
— Vai tu zini, ka vecajās mājās jūras krastā mežrozes zied? Visa māja vienās mežrozēs.

Pļava pilna ziedošām jāņuzālēm. Un aiz tās maza birztala, stāvs krasts un liela jūra.

— Kas tās ir — jāņuzāles?
— It kā tu nezinātu. Brauc līdzi!

Tagad vajadzētu pacelt klausuli un teikt, ka es braukšu. Bet es laikam nebraukšu. Nebraukšu. «Bezgribas cilvēkiem nav ne individuālas, ne sabiedriskas vērtības. Netiek viņš uz priekšu ne privātā, ne sabiedriskā dzīvē.»

Tas ir par mani.

«Privātā dzīvē tāds cilvēks daudz fantazē, domā, skumst un zūdās, bet neķeras pie darba.»

Par mani.

Atkal zvana telefons. Nu tas vairs nav manas pasaules lokators. Ar atbaidošu riebeklību tas pasludinās man pienākumu. Es jau dzirdu, ko tas saka par mani: «...bet neķeras pie darba. Viņš netic saviem spēkiem. Visbeidzot, viņš paliek pretīgs gan sev, gan citiem. Viņš sāk nīst gan sevi, gan dzīvi.»

Tā ir mana roka. Paralizēta, nejēdzīga, nevajadzīga. Tikai 40 centimetru ir līdz grāmatai uz plaukta, bet viņa to neredz. Viņa to neņems. Jo neviena strāvas ampēra nav viņas dzīslās. Ne volta.

Tā ir mana acs. Un otra. Abas ir manas acis. Viņas skatās pulkstenī. Laiks skrien maziem aplīšiem ap savu asi. Tik-kai. Ti-kai, ti—-kai, ti-------ka---i. Laiks ir kustības skaitlis, teica Aristotelis. Bet kustība ir dzīvība. Tātad laiks skaita dzīvības soļus. Tātad man jāceļas un jāiet. Tik-tik-tik-tik-tik-tik — jāiet, jāiet, jāskrien! Bet es guļu palicis rokas aiz galvas, un laiks aiziet. Es palieku, bet laiks aiziet. Pazūd tālumā aizvien klusākiem, klusākiem, klusākiem soļiem. Varbūt tie nemaz nav soļi, bet tur aizskrien jutīgi pirksti pa klavieru taustiņiem, varbūt pametusi šo ievu šai līcī, aizlido pavasara lakstīgala ziedēšanai līdzi...

Bet nepielūdzami, bezkaislīgi skaita pulkstenis — tik-kai, tik-kai, tik-kai. Un es nevaru piecelties. Es guļu uz ringa dēļiem, un lēni šūpojas ap mani pasaule krāsainos apļos. Tā mani vēro. Skaita. Vēl mazliet, un — nokdauns. Vēl mazliet. Un es esmu uzvarēts. Ja es varētu piecelties. Tagad — četrrāpus. Uz ceļiem. Un tagad piecelties. Sajust virvju asumu ap sevi. Piecelties. Sajust savu dūri cimdā. Sajust izrāvienu un cimda atsitienu citā cimdā. Sajust. Sajust svaigu šo pasauli kā rasotu gurķi rīta lapās. Tas ir tas, ko es vēlos. Reizēm es redzu: dienas stāv kā lielas krūzes rindā. Līdz bezgalībai. Bezgalīgā rindā, aukstas un nosvīdušas. Tas ir tas, ko es vēlos. Izsviest līdaku rasotā zālē. Vakara līdaka man nav vajadzīga. Es satinu auklu un skatos ūdenī, kamēr svīst atkal gaisma. Tas ir tas, ko es vēlos.

Es meklēju svaigumu. Es zinu, ka tās ir manas zāles un tās mani darīs atkal veselu. No kā? No kā...

To tā uzreiz pateikt nevar. To jūs neviens nevarat pateikt, kā jūs izsīkstat. Bet katrs ir bijis sevi pazaudējis un sevi atkal meklējis. Atkalmeklēšanana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav.

Tāpēc es nebaidos par sevi.

Nebaidieties arī jūs par mani.

 Imants Ziedonis