soul on fire: 2011

Jāatzīst,ka šogad top 10 pagrūti izveidot, jo pārāk daudz klausīts un pārāk maz laika,lai domātu, kas un kā. Tāpēc maniem mazbērniem būs jāiztiek ar šādu mūzikas apskatu;)

Gada elektronikas LP: Gil Scott-Heron and Jamie xx-We Are New Here

Kad talantīgs jaunietis sadarbojas ar talantīgu vecās paaudzes mūziķi, tad rodas brīnišķīgs albūms. Jamie ir talants taisīt lieliskas spēles ar mūzikas ritmiem un savienojumā ar Gila , ausīm patīkamo, balsi patiešām ir ši gada labumiņš. Tas īpaši izpaužas dziesmās I'll take care of you, I'm new here un NY is killing me.
Labākais roka LP: Foo Fighters-Wasting Light

Man roks vairs nav tik tuvs kā tas bija jaunībā. Klausos reti, bet Foo Fighters ir viens no tā stila jaukumiem. Viņu septītais LP skan lieliski, kā gan citādāk, ja producents ir tas pats, kas Nirvanas Nevermaidam, un nevar pateikt,ka tas ir ierakstīts Grola garāžā. Iespējams man nebūtu ti liela sajūsma par šo visu, ja šovasar nebūtu bijuso viņu koncertā, lasīt te:http://cateyespower.blogspot.com/2011/07/novelotas-pardomaszinas-foo-fighters.html
Gada folka LP: Bonnie Prince Billy-Wolfroy Goes To Town

Folka dīvaiņa Vila Oldhoma kārtējais garadarbs. Man vairāk patika viņa 2009.gada Beware albums. Ah un viņa lirikas, tās ir melanholiskas un drūmas( Mind is going,faith is destroyed/Emptiness showing, God's cruelty deployed/Lovers have left, friends close their eyes), kas man jau vienmēr tīk. Es teiktu, ka šis LP ir nedaudz līdzīgs viņa vecajam, labajam LP I see darknes. Kāds varētu teikt,ka viņa pagātnes panākumi, iespaido šodienas netik lielos panākumus, lai nu kā būtu, viņš ieraksta lieliskus albūmus reizi gadā un tā jau dekādi. Man nav iebildumu. Ļoti tuvu kļūt par gada LP bija arī Jonathan Wilson-Gentle Spirit, bet pieredze tomēr tuvāka;)
Gada LP hiphopā(vai kaut kas tamlīdzīgs): Ghostpoet-Peanut Butter Blues and Melancholy Jam

Debijas albums, kas izdots lieliksā rādio dj Giles Peterson leiblā. Tā jau uzreiz ir kvalitātes zīme. Šis nav tipisks repa albūsm, sākot jau ar to,ka ir elektronikas sajaukums. Un nav tipiskās reperu lirikas, ka man ir liela mašīna, blonda čikse un es izdzīvoju cietumā. Šīs lirikas ir daudz noderīgākās un jaukākas. Tāpēc jau kādā intervijā jaunietis atzina, ka speciāli izvēlējies skatuves vārdu Ghostpoet, jo tas nesaistās ar reperi un tajā ir pieminēta dzeja, kas arī ir dzirdama šajā albūmā.

Tad nu šādi sadalot atsevišķos stilos albumus ir mazliet vieglāk izveidot Top5

1. Bon Iver-Bon Iver

Jau pēc iznākšanas bija skaidrs,ka gada labākais ieraksts. Pie ši albuma šogad ir tik daudz prieciņi un asaras bijušas, ka šis ieraksts nekad nepazūdīs no mana mūzikas radara! Viens no mūziķiem, kura mūzika ir tik skaista, tā īpaši aizskar dvēseles stīgas. Visas dziesmas brīnišķīgas, bet īpaši tuva ir Holocene.

2. James Blake-James Blake

Sajūta, ka viņš jau gadiem izdod albumus, bet nē šis ir debijas. Bleiks lieliski taisa ritmus, spēlē klavieres un vēl viņam ir patīkama balss.Lieliksas 11 dziesmas, kas albūmā ir saliktas ideālā kārtībā, veidojot vienu garu mūzikas baudījumu ausīm. Īpaši tuva ir Wilhelms Scream.

3.Beirut-The Rip Tide

Cilvēks orķestris vai vienkārši Zaks Kondons. The Rip Tide ir atšķirīgāks no citiem viņa albumie ar to, ka tas ir popsīgāks. Tas izklausās pēc vasaras un saules, lai gan ir ierasktīts ziemā pasaules lielpilsētā. Klausoties šo LP dzīve krāsojās ar akvareļu krītiņiem.

4.Metronomy-The English Riviera

Metronomy vienmēr man asociējas ar indie disco, bet viņu trešais LP ir atšķirīgāks. Varētu teikt,ka tas ir romantisks ar sajūtu,ka maģija notiek. Ja viņu Night Out LP bija kā skaņuceliņš visām mūsu indie šmidi ballītēm, tad šī gada skaņas ir jāklausas nākamajā dienā pēc ballītēm-atkpjoties,liekot filmu kopā vai gatavojoties nākamajai;) Lielsikas dziesmas ir She Wants, Eveything goes my way, The look.

5. Loney Dear-Hall Music

Zviedru mūziķa Emīla sestais ieraksts.Šajā albuma ir izmantoti vairāk instrumentu nekā citos, te pat ir dzirdamas baznīcas skaņas un vibrafona solo, tam visam starpā Emīla sentimentālās un nedaudz skumjās lirikas. Mīlestība kā parasti ir viņa mīļākā tēma, ko jau pēc nosaukumiem var pateikt-My heart un pēc dažām dziesmām ir Young hearts. Varētu likties, ka viņš forever būs iesprūdis dziedot skumjas dziesmas.

Gribējās jau arī šajā vietā ielikt Sōley-we sink LP, kas ir lielsiks Islandes ražojums un domājams, ka Bjorka noteikti vairs nav vienīgais sievietes vokāls no turienes.

Ārpus topa un apskata paliek daudz lieliskas skaņas, bet tā notiek,ka slinkums ņem virsroku.

2012. gadā ir gaidāmas jaunas skaņas no Cat Power, The National, Placebo, Lambchop, The XX, Spiritualized, Leonard Cohen.

Ah būs daudz labas skaņas un 2012. gada izskaņa varēs rakstīt, ka bija daudz labas mūzikas;)

peace

Šogad tā sauktie kino gardēžu vakari bija maz, jo viens no galveniem rīkotājiem vairs nav Latvijā. Tāpēc īss atskats uz 2011 gada kustīgajām bildēm jeb filmām.

Labākā dokumentālā filma:

Conan O'Brien Can't Stop (nevienam nav noslēpums,ka šis ir vienīgais amerikāņu vakara šovs,ko skatos gadiem un Konans liek pasmaidīt arī tad, kad pavisam draņķīgi. Lieliska "behind-the scenes'' tipa dokumentālā filma, kur Konans nav attainots tikai skatuves tēlā, bet tāds kā ir patiesībā."I might be a fucking genius, or I might be the biggest dick ever.I don't know./Conan/

Gada filmu Top 3:

1.Melancholia

Lieliska Larsa filma, par cilvēku raksturiem un attiecībām un dzīvi kā tādu, ko pavada atbilstoša Vāgnera mūzika. Ja pasaules gals 2012 gada decembī līdzinās šis filmas beigām-tad man patiešām nav nekādu iebildumu. Kā cilvēki man apkārt saka-melanholiskam cilvēkam kā man-piemērota filma.

2. Drive

otrajā vietā arī ir dāņu režisora filma tikai ne Larsa bet Refna. sen,jo sen franču režisors Godārs teica "All you need for a movie is a gun and girl", pievienojot klāt vēl mašīnu,Goslingu un labu mūziku-sanāk tīri laba filma.

3. We need to talk about Kevin dala šo vietu ar Confessions

We need to talk about Kevin ir filma par vecāku un bērnu attiecībām, savdabīgā veidā- raksturs pret audzināšanu-šādi es raksturotu filmu.Šī filma neatbild uz jautājumu-kāpēc labiem vecākiem ir ļauni bērni, vai saistīta audzināšana! filmas beigās nerad atbildi-kāpēc kāds rīkojas tā kā Kevins.

Confessions ir kārtējā lieliksā Japāņu režisora Nakašima(Tetsuya Nakashima) labā filma. šis režisors zināms pēc tādām filmām kā Memories of Matsuko, Kamikaze girls un ši ir pirmā viņa nekomēdija. Filma attaino pilnīgi jaunā līmenī to,ka bērni var būt ļauni. filma ļoti labi strukturēta ar dažādām atzīšanās, kas parāda kopainu.