Bob Dylan-Zitadelle Spandau, Berlin,July 2, 2012!!

Tas,ka es šajā datumā atrados Berlīnē bija tikai un vienīgi likteņa sakritība vai lētu biļešu iemesls! anyway Bobs Dilans bija man jāredz dzīvajā un visi,kas pazīst mani-to jau sen zin;) Tad varu teikt-kādu no mazajiem dzīves mērķiem piepildīju!anyway...

Zitadelle Spandau ir vidusslaiku ieskauti mūri, bet pie skatuves ir sajūta,ka esi kāda pagalma koncertā tikai ar kādiem 8 tūkstošiem cilvēku! īsti nezinu cik daudz cilvēku bija, jo nonācu 10 metru attālumā no Dilana. Viņš nesāka laikā, jo kas ilgi nāk,tas labi nāk. Tikmēr sapazinos ar crazy Boba faniem un ziniet ko, pirmajā rindā bija tante uz kādiem 60 gadiem!!

Skaņotāji pa skatuvi ņēmās kādas 40 min un bez kādas pauzes uznāca Bobs baltā tērpā un saulesbrillēs. Tad viņa Never Ending Tour grupa sāka spēlēt Leopard-Skin Pill-Box Hat, sekoja It ain't Me-un Bobs skatuves centrā čiloja, spēlējot ģitāru vai mutes harmonikas, sajūta,ka Dilanam nav pāri 70 gadiem! Tā koncerta pirmo daļu viņš pavadija aci pret aci ar mani skatuves centrā. Tad mans jaunais koncertdraugs  paziņoja,ka atkal,kas vēsturisks notiek, Bobs izpilda She belongs to me, ko viņš bija izpildijis tik 2008.gadā, man tīk,jo galu galā no mana mīļākā LP! stāvot priekša var redzēt,ka  dažās dziesmās starp zilbēm Bobs smaida, bet tas ir tāds velnišķīgs smaids-nu šo nevar aprakstīt-tas vnk jāredz!Koncerta sākumā manai galvai bija grūti aptvert, kas esmu dažus metrus no tās balss, ko man bērnībā vectēvs spēlēja un es domāju,ka pāri okeānam visiem ir tādas balsis..

Tad bamm-Dilans apsēžās pie klavierēm(jā pie klavierēm) ar kurām daudzas dziesmas skanēja jaunā versijā un ne tajā sliktākajā. (šis bija otrais šovas, kad Bobs spēlē klavieres). Man vislabāk patikā kā skanēja Lovesick jaunā skaņā-vienkārši burvība ausīm, atgādināja nedaudz Blind Willie Mctell dziedāšanas stilu!

Kad skanēja Like a Rolling Stone publika bija dzirdama ļoti,tas bija amaizing un tad šova pēdējās 40 min lija patīkams vasaras lietutiņš,kas nevienam netraucēja, jo kā saka-nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tik nepiemērots apģerbs!
Izskanot All Along the Watchtower grupa ar Bobu paklanijās un aizgāja, tad fani aplaudēja kādas 10 min un Bobs atgriezās,nospēlēja Blowin' in the Wind un koncerts beidzās! Visi laimīgi,smaidīgi un slapji devās uz U-bahn(:

Fani,kas Bobu redzējuši ntās reizes un arī rudenī O2 arēnā-atzina,kas šis šovs bijis labākais,ko redzējuši, jo atgādinājis šovus 90tajos. Tākā man šis bija pirmais šovs un man nav ar ko salīdzināt, tad es teikšu,kas tas ir labākais Dilans,ko esmu redzējusi;)

Ceru,ka Never Ending Tour nekad nebeigsies!

Setliste:

Leopard-Skin Pill-Box Hat 

It Ain't Me, Babe 

Things Have Changed 

Tangled Up In Blue 

Cry A While 

She Belongs To Me 

Love Sick 

The Levee's Gonna Break 

High Water (For Charley Patton) 

Desolation Row 

Highway 61 Revisited 

Simple Twist Of Fate 

Thunder On The Mountain 

Ballad Of A Thin Man 

Like A Rolling Stone 

All Along The Watchtower 

Blowin' in the Wind

Sound of 2011 jeb gada LP

Jāatzīst,ka šogad top 10 pagrūti izveidot, jo pārāk daudz klausīts un pārāk maz laika,lai domātu, kas un kā. Tāpēc maniem mazbērniem būs jāiztiek ar šādu mūzikas apskatu;)

Gada elektronikas LP: Gil Scott-Heron and Jamie xx-We Are New Here

Kad talantīgs jaunietis sadarbojas ar talantīgu vecās paaudzes mūziķi, tad rodas brīnišķīgs albūms. Jamie ir talants taisīt lieliskas spēles ar mūzikas ritmiem un savienojumā ar Gila , ausīm patīkamo, balsi patiešām ir ši gada labumiņš. Tas īpaši izpaužas dziesmās I'll take care of you, I'm new here un NY is killing me.
Labākais roka LP: Foo Fighters-Wasting Light

Man roks vairs nav tik tuvs kā tas bija jaunībā. Klausos reti, bet Foo Fighters ir viens no tā stila jaukumiem. Viņu septītais LP skan lieliski, kā gan citādāk, ja producents ir tas pats, kas Nirvanas Nevermaidam, un nevar pateikt,ka tas ir ierakstīts Grola garāžā. Iespējams man nebūtu ti liela sajūsma par šo visu, ja šovasar nebūtu bijuso viņu koncertā, lasīt te:http://cateyespower.blogspot.com/2011/07/novelotas-pardomaszinas-foo-fighters.html
Gada folka LP: Bonnie Prince Billy-Wolfroy Goes To Town

Folka dīvaiņa Vila Oldhoma kārtējais garadarbs. Man vairāk patika viņa 2009.gada Beware albums. Ah un  viņa lirikas, tās ir melanholiskas un drūmas( Mind is going,faith is destroyed/Emptiness showing, God's cruelty deployed/Lovers have left, friends close their eyes), kas man jau vienmēr tīk. Es teiktu, ka šis LP ir nedaudz līdzīgs viņa vecajam, labajam LP I see darknes. Kāds varētu teikt,ka viņa pagātnes panākumi, iespaido šodienas netik lielos panākumus, lai nu kā būtu, viņš ieraksta lieliskus albūmus reizi gadā un tā jau dekādi. Man nav iebildumu. Ļoti tuvu kļūt par gada LP bija arī Jonathan Wilson-Gentle Spirit, bet pieredze tomēr tuvāka;)
Gada LP hiphopā(vai kaut kas tamlīdzīgs): Ghostpoet-Peanut Butter Blues and Melancholy Jam

Debijas albums, kas izdots lieliksā rādio dj Giles Peterson leiblā. Tā jau uzreiz ir kvalitātes zīme. Šis nav tipisks repa albūsm, sākot jau ar to,ka ir elektronikas sajaukums. Un nav tipiskās reperu lirikas, ka man ir liela mašīna, blonda čikse un es izdzīvoju cietumā. Šīs lirikas ir daudz noderīgākās un jaukākas. Tāpēc jau kādā intervijā jaunietis atzina, ka speciāli izvēlējies skatuves vārdu Ghostpoet, jo tas nesaistās ar reperi un tajā ir pieminēta dzeja, kas arī ir dzirdama šajā albūmā.

Tad nu šādi sadalot atsevišķos stilos albumus ir mazliet vieglāk izveidot Top5

1. Bon Iver-Bon Iver

Jau pēc iznākšanas bija skaidrs,ka gada labākais ieraksts. Pie ši albuma šogad ir tik daudz prieciņi un asaras bijušas, ka šis ieraksts nekad nepazūdīs no mana mūzikas radara! Viens no mūziķiem, kura mūzika ir tik skaista, tā īpaši aizskar dvēseles stīgas. Visas dziesmas brīnišķīgas, bet īpaši tuva ir Holocene.

2. James Blake-James Blake

Sajūta, ka viņš jau gadiem izdod albumus, bet nē šis ir debijas. Bleiks lieliski taisa ritmus, spēlē klavieres un vēl viņam ir patīkama balss.Lieliksas 11 dziesmas, kas albūmā ir saliktas ideālā kārtībā, veidojot vienu garu mūzikas baudījumu ausīm. Īpaši tuva ir Wilhelms Scream.

3.Beirut-The Rip Tide

Cilvēks orķestris vai vienkārši Zaks Kondons. The Rip Tide  ir atšķirīgāks no citiem viņa albumie ar to, ka tas ir popsīgāks. Tas izklausās pēc vasaras un saules, lai gan ir ierasktīts ziemā pasaules lielpilsētā.  Klausoties šo LP dzīve krāsojās ar akvareļu krītiņiem.

4.Metronomy-The English Riviera

Metronomy vienmēr man asociējas ar indie disco, bet viņu trešais LP ir atšķirīgāks. Varētu teikt,ka tas ir romantisks ar sajūtu,ka maģija notiek. Ja viņu Night Out LP bija kā skaņuceliņš visām mūsu indie šmidi ballītēm, tad šī gada skaņas ir jāklausas nākamajā dienā pēc ballītēm-atkpjoties,liekot filmu kopā vai gatavojoties nākamajai;) Lielsikas dziesmas ir She Wants, Eveything goes my way, The look.

5. Loney Dear-Hall Music

Zviedru mūziķa Emīla sestais ieraksts.Šajā albuma ir izmantoti vairāk instrumentu nekā citos, te pat ir dzirdamas baznīcas skaņas un vibrafona solo, tam visam starpā Emīla sentimentālās un nedaudz skumjās lirikas. Mīlestība kā parasti ir viņa mīļākā tēma, ko jau pēc nosaukumiem var pateikt-My heart un pēc dažām dziesmām ir Young hearts. Varētu likties, ka viņš forever būs iesprūdis dziedot skumjas dziesmas. 

    Gribējās jau arī šajā vietā ielikt Sōley-we sink LP, kas ir lielsiks Islandes ražojums un domājams, ka Bjorka noteikti vairs nav vienīgais sievietes vokāls no turienes.

Ārpus topa un apskata paliek daudz lieliskas skaņas, bet tā notiek,ka slinkums ņem virsroku.

2012. gadā ir gaidāmas jaunas skaņas no Cat Power, The National, Placebo, Lambchop, The XX, Spiritualized, Leonard Cohen. 

Ah būs daudz labas skaņas un 2012. gada izskaņa varēs rakstīt, ka bija daudz labas mūzikas;)

peace

sound of 2011 jeb gada EP

2010. gadā EP topu bija elementāri salikt, jo klausījos kādus 10, bet šogad apskatot folderī mūziku secinu, ka pa daudz, tāpēc arī nav konkrētības!

1. Vondelpark-nyc stuff and nyc bags un Slime- Increases

Slime-Increases

Vondelpark-nyc stuff and nyc bags

Abi sadarbojās un katrs ņem dalību otra EP. Man šie abi skaņu sakopojumi ļoti tīk. Klausoties ir tāda sajūta, ka izraujies no pilsētas džungļiem un nonāc pļavā. Vārdu sakot miera sajūta. Abiem arī uz vāciņiem ir attēloti dzīvnieki dabā, konkrētāk pļavā. 

Vondelpark labākais gabals iekš nyc stuff and nyc bags vienozīmīgi ir Camels 

Increases iespējams, ka jaukākais ir 2 player

 2. Jens Lekman- An Argument with myself  

Kaut kur agrāk kāds teica, ka EP ir priekšvēstnesis LP, ja tā ir, tad gaidāmais Jensa LP(un tādam jābūt, jo gaidu to jau četrus gadus) būs lielisks(kā parasti). Jens ar savu šarmu un balsi, kas dod tādu viegluma sajūtu stāsta par dažādām lietām, arī par to kā stalkojis Kirstenu Danstu (filma Melanholija) dziesmā Waiting for Kirsten. Kopumā EP ir tāds popsīgs.

3.Diagrams-Diagrams

Atšķirīgas, bet tai pašā laikā līdzīgas piecas dziesmas- tāda kā identitātes krīze, bet ar diagrammām jau atspoguļo līdzīgo, bet ne vienādo. Kas vēl jāpiebilst-ā nu tas ,ka Sems Dženders no Tunng ir šis projekts un viņš lieliski parāda uz ko ir spējīgs.

4.Niva-Feverish Dreams
Dream pops(sapņu pops) no Zviedrijas- ar to jau lielākā daļa ir pateikta. EP vāciņš jau norāda, ka tā ir tāda atmosfēriska vasaras mūzika, kad tūliņ, tūliņ būs atvaļinājums. Jāatzīst, ka mega tīk Ghost in my Head ! Kas vēl jāpiebilst par Niva, tas, ka viņam tīk Tallina un tas ir ļoti labi, jap viņš uzstājās tur šovasar.Nebiju- bet man ir labs attaisnojums, biju Xiu Xiu koncī,kas ir mega attaisnojums;)

5.Michael Kiwanuka- Tell Me A Tale

Tāda sajūta, ka šis skaņas nāk no 60tajiem/70tajiem gadiem, bet nē tā ir šī gada skaņa, no puikas manos gados;) Tā ir lieliska soul, jazz mūzika, kā vecos labos laikos, kad zāle bija zaļāka un valdība labāka;) Gan jau 2012.gadā daudz par viņu dzirdēsim.

Jāpiemin vēl šie EP:

Chad Valley- Equatorial Ultravox

Dom-Family of Love

Toro Y Moi- Freaking Out

Neon Cloud-Knit

The Stepkids- Shadows On Behalf