Lapenieki

Nesen ar brāli runājām, spriedelējām, ka pēdējā laikā arvien retāk sanāk parādīties laukos!Iespējams, ka šī neparādīšanās ir par pamatu tam, ka zūd kāds pamats zem kājām un harmonija izvirmo starp pilsētas mūriem....

Es bērnībā nebiju no tiem bērniem, kam likās, ka brīvu brīžu pavadīšana laukos ir tas pats, kas izsūtīšana trimdā. Tieši otrādi, biju priecīga, ka vasarā pēc sporta un Igaunijas nometnēm nonācu tur.

Agrāk lauki bija pilni ar dzīvām radībām-zirgiem,trušiem un vēl visādām radībām, tagad tur ir tikai pārbarots vācu sugas suns un divi kaķi-viens resns Bobs, bet otru vectēvs nosauca par Bombzītis! Bet Lapenieki- tā sauc to vietu ir māja, kur mana vecmāmiņa un vectētiņš sāka dzīvot kopā, tā divatā, lai gan abi apprecējās, kad bija ap 20, tagad ir ap 80, sāķa dzīvot pa īstam kopā, kad bija 60. Kāpēc tā? Vienkārši-mans vectēvs bieži blandījās pa pasauli apkārt-kā jau ģeologs/ģeogrāfs/hidrologs.  Pabijis arī Arktikā-tāpēc mums laukos ir visādi brīnumi plauktos, sākot ar dīvainiem iežiem un beidzot plauktā ir arī pudeles ar naftu. Vectēvs ir cilvēks, ko apbrīnoju. Vecmāmiņa ir arī forša, kā jau visas vecmāmiņas neliek mieru ar ēdienu.  Mana vecmāmiņa ir saistīta ar literatūras pasauli, jaunībā ir lekusi ar izpletni, nesen vēl pavasarī staigāja ar ādas jaku un mēs pusdienojām I love you bārā. Šie ir tie cilvēki, kas izaudzināja cik var pa cilvēku, jo mani vecāki jau atļāva man bērnība darīt visu, ko gribu un lika pašai apgūt skarbo dzīves pieredzi.

Bērnībā laukos kaimiņos dzīvoja dīvaina ģimene, kam bija dēli, kas vecāki par mani kādus 4 gadus, tā kā daudz laika pavadīju ar tiem, jo mans brālēns, kad vasarās bija, vilka mani līdzi džeku palaidnībās. Tas varētu izskaidrot, kāpēc es esmu tik „meitenīga”.

Agrāk arī brauca onkulis kaut kāds no amerikas pie vectēva, tad zināju, ka būs kožļenes un citas ekstras, kas tad nebija. Viņš arī saveda dažreiz vinilus. Tad arī bērnība agrā dzirdēju Bobu Dilanu, bet par dziedāšanu tad man vairāk patika vinila vāciņš... žēl, ka šis dīvainais radinieks, kas nemaz nav bijis radinieks nav vairs ne ASV ne kur citur...

Runājot pa laukiem, jāpiemin, ka kaimiņu kaimiņos dzīvoja/dzīvo kapracis. Viņš arī lielākais vietējais dzērājs, patika bieži ciemoties pie viņa, jo kas gan bērnībā var likties krutāks, par kapraci.

Tagad laukos parādos šad tad un ir sajūta, ka nonāktu laimīgā zemē bez visa gulbja atvešanas...tur pārņem tāds miers un sakārtojas  domas, ka pat uz Indiju nav jābrauc. Ir divi datumi,kad skaidris ka jābut tur ir Z-svētki un 18 jūnijs-Rožu mafijas uzvārda dienas svinības, kad dzīve tur sit augstu vilni.

peace