Ir koncerti, pēc kuriem atceries dziesmu secību. Ir koncerti, pēc kuriem atmiņā paliek kāds konkrēts hits. Un tad ir koncerti, pēc kuriem tu atceries sajūtu. KRS-ONE uzstāšanās Prāgas Lucerna Music Bar pieder pie šīs pēdējās kategorijas.
Jau ienākot koncertvietā, bija skaidri redzams, ka šovakar šeit pulcējas nevis vienkārši klausītāji, bet vesela kultūra. Zālē plecu pie pleca stāvēja vecās skolas hiphopa fani, kuri ar šo mūziku ir uzauguši, un daudz jaunāki apmeklētāji(jaunāko apmeklētāju bija mazāks).Šīm vecuma atšķirībām nebija nozīmes — visi bija vienlīdz dziļi iekšā bītos, tekstos un atmosfērā. Cilvēki zināja liriku, reaģēja uz katru vēsturisko atsauci un dzīvoja līdzi katram ritmam. Tas nebija koncerts, kur publika pasīvi gaida hitus. Tā bija kopiena, kas svinēja savu kultūru.
Koncerts notika vienā no ikoniskākajām un nozīmīgākajām Čehijas koncertvietām – leģendārajā Lucerna Music Bar. Šī vieta atrodas vēsturiskajā Lucernas pils kompleksā, kas elpo ar bagātīgām kultūras tradīcijām jau kopš 20. gadsimta sākuma. Kamēr kompleksa Lielajā zālē savulaik džeza ēru ieskandināja pat Luijs Armstrongs, pašreizējās kluba telpas jau kopš 1909. gada kalpoja kā teātris un kabarē. Savu jauno, moderno ēru kā neatkarīgs klubs tas uzsāka 1995. gadā. Turklāt kopš 2000. gada katru piektdienu un sestdienu te notiek slavenās 80. un 90. gadu video ballītes, tāpēc telpas burtiski ir piesūcinātas ar nostalģiju un enerģiju.Lucerna Music Bar ir slavens ar savu intīmo atmosfēru un unikālo apaļo skatuvi, kas ļauj māksliniekiem un publikai atrasties neierasti tuvu vienam otram. Tā nav milzīga, atsvešināta arēna kā turpat blakus esošā Lielā zāle, bet kompakts klubs, kurā koncerts kļūst par personīgu pieredzi. Skatuve atrodas acu līmenī ar publiku, un visa vakara garumā rodas sajūta, ka esi nevis skatītājs, bet daļa no notikuma.
 |
| Lucerna Music bar (bilde no mājaslapas) |
Uz šīs skatuves savulaik kāpuši tādi pasaules smagsvari kā Twenty One Pilots, Major Lazer, Joss Stone un pats hiphopa dzejnieks Mos Def, bet šovakar šo leģendāro vietu pārņēma The Teacha.
Vakaru aiz dīdžeja pults pārņēma figūra, kuras klātbūtne vēlreiz apliecināja – šajā vakarā nekas nebija nejaušs. Tas bija producents, izpildītājs, multimediju apvienības T.K.O.K. Entertainment vadītājs Kpryme the Jaeger (Kriss Parker JR). Kpryme nav parasts industrijas cīnītājs – viņš ir dzimis hiphopa aristokrātijā, būdams paša KRS-One un izcilās vokālistes GSimone dēls. Jau no 14 gadu vecuma tēva un mātes tiešā mentorā uzsūcis ne tikai amata tehnisko pusi, bet arī žanra dziļāko filozofiju un asinsriti.Agrāk pazīstams kā DJ PredatorPrime, viņa transformācija par The Jäger (no vācu valodas – mednieks) iezīmē jaunu, aprēķinātu un adaptīvu radošo briedumu.
Viņa iesildošais setā skanēja 90. gadu hiphopa hiti un analogie bīti, radot tumšu, melanholisku, taču neprātīgi vibrējošu atmosfēru. Viņa pirksti pār valdības pulti slīdēja ar ķirurģisku precizitāti un absolūtu kontroli pār skaņu, meistarīgi audzējot zāles temperatūru. Starp dziesmām Kpryme, kurš šajā tūrē darbojas arī kā tēva skatuves un ceļa menedžeris, atgādināja zālei fundamentālu patiesību: mēs neesam vienkārši fani, mēs esam hiphopa ģimene, un tūlīt Skolotājs nāks mācīt.(kā menedzēris -vins man instagramma atsutija balss zinu pateiciba-ka vinu ari ietagoju koncerta video😀).
Īpašu personisku un emocionālu nozīmi ieguva brīdis tieši KRS-ONE uznākšanas, kad zālē atskanēja leģendārais Dead Prez skaņdarbs “Hip Hop”. Tā nav vienkārši žanra klasika. Tā ir dziesma, kas savulaik kļuva par pašu pirmo, starta skaņdarbu raidījumā "Uz bīta — bez filtra", ko veidojam kopā ar Krisy.
Dzirdēt šo gabalu skanam Prāgas sirdī bija kā zibensnovedējs, kas acumirklī saslēdza kopā mūsu radio pirmsākumus Latvijā ar to globālo enerģiju, kas tūlīt pārņēma kluba telpu. Pārņēma tieši tā pati sajūta, kāda valdīja mūsu pašā pirmajā raidījumā, kurā mēs klausītājiem stāstījām par hiphopa pirmsākumiem uz tālajām Bronksas ielām. Un tagad, pēc visiem šiem gadiem, šī pati Bronksas ielu vēsture atdzīvojās tepat manā acu priekšā.
Kad dziesma izskanēja un uz skatuves iznāca KRS-One, kļuva redzama vakara galvenā vizuālā koncepcija: uz skatuves nebija nekādu lieku šovu, dārgu specefektu vai samākslotu gaismu spēļu. Pie dīdžeja pults bija vienkārši izvietoti lieli plakāti – vienā pusē “HIP” un otrā pusē “HOP” (gluži kā Stradiņu universitātē zinātniskajās konferencēs😀). Tas bija simbolisks, skaidrs un burtiski desmitniekā trāpīts vakara ievads.
Tikmēr lielajā fonā uz ekrāna mainījās vizuāļi, kas kalpoja kā autentiska laika mašīna – tie visi bija tīri Ņujorkas grafiti darbi un vēsturiski ielu nosaukumi, kas definē hiphopa šūpuli. Vienā brīdī ekrānu pārņēma leģendārais Sedgwick Av / Hip Hop Blvd krustojums
citā – slavenais Bruklinas tilts vai ar krāsām nokrāsoti Ņujorkas metro vagoni un busiņi ar uzrakstiem "NY" un "Wane" . Šis vizuālais noformējums bez lieka spožuma lieliski parādīja, ka šovakar galvenais varonis ir pati kultūra, nevis dārga producēšana
No pirmās minūtes kļuva skaidrs, ka KRS-One joprojām nav zaudējis ne kripatu no savas teiksmainās spējas valdīt pār pūli. Viņš ne tikai repoja, bet arī runāja, stāstīja, diskutēja un filozofēja. Vienā no vakara spilgtākajiem monologiem viņš dalījās ar stāstu, ka šo konkrēto uzstāšanos savā prātā esot vizualizējis jau sen – iztēlojies sevi uz šīs skatuves un pat sarunājies ar sevi vēl pirms ierašanās Prāgā. Daudz runāja par manifestēšanu un ka pagātnes es jau nesaka kàds tu tagad esi-nu daudz filozofijas
Tieši šādi brīži atgādina, kāpēc viņu hiphopā dēvē par The Teacher. Viņš regulāri iesaistīja publiku, apstādinot mūziku un pārbaudot cilvēku zināšanas par dziesmu tekstiem un kultūras vēsturi. Koncerts brīžiem pārtapa par interaktīvu lekciju, kurā skatītāji kļuva par līdzdalībniekiem. Visi dziedāja lídzi protams Sound of da police, MC's Act Like They Don't Know, My Philosophy.
Un tad sekoja mirklis, kas burtiski "norāva jumtu" un parādīja meistaru muzikālo inteliģenci – vienā brīdī KRS-One sāka repot pāri leģendāram Antonio Vivaldi skaņdarbam. Tas bija maģisks un negaidīts krustojums: simfoniskā akadēmiskā klasika satikās ar ielu un hiphopa dzīvo klasiku. Šis eksperiments izskatījās tik organiski un jaudīgi, ka kārtējo reizi pierādīja – patiesam talantam un labam ritmam nav žanru robežu. Jeb klasika ar klasiku.
Vienā brīdī mani vienkārši pārņēma skudriņas, un krūtīs pamodās sena, bet tik labi pazīstama sajūta — tīrs, nesamākslots prieks.Grūti pateikt, vai tajā vakarā es no jauna iemīlējos hiphopā, vai vienkārši atkal pa īstam sajutu to unikālo kopienas spēku. Sajūtu, ka šī kultūra elpo ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Ka cilvēki ar tik atšķirīgu vecumu, dzimto valodu un dzīves pieredzi uz dažām stundām Prāgas pagrabā spēj kļūt par vienu vienotu ģimeni.
Pat pēc koncerta beigām klubs neiztukšojās. Kpryme turpināja spēlēt aiz pults, un cilvēki nesteidzās prom. Pie rūpala (merča) galda valdīja tāda pati siltā noskaņa — sarunas, smaidi un kopības sajūta. Pats pārdevējs bija nenormāli harizmātisks un nepārtraukti jokoja. Starp citu, smieklīgs fakts — merča galds fiziski atradās augstāk par pašu skatuvi. 😀
Šis koncerts vēlreiz apliecināja, ka KRS-One nav vienkārši leģendārs mākslinieks. Viņš ir kultūras vēstnieks, skolotājs un dzīvs atgādinājums tam, kāpēc hiphops vispār radās. Laikmetā, kad daļa repa koncertu ir pārvērtušies par steriliem vizuāliem šoviem ar minimālu kontaktu un fonogrammu fonā, KRS-One uzstāšanās uz Lucerna slavenās apaļās skatuves kopā ar savu dēlu Kpryme pie pults joprojām pierāda, ka vissvarīgākais ir cilvēki, idejas un kopā būšana.
