Bērnībā es stundām ilgi hipnotizēju priekšmetus un ainavas, aizklājot ar rokām acis. No sākuma vienu aci, tad otru un priecājos par to, kā mainās bildītes. Jo tā esence jau nav lietās, bet tajā, kā mēs viņas ieraugam. Redzējums no dažādiem skatu punktiem ir bagātīgs apmāns. No bērnības līdz šim ir bijušas daudzas bildītes un tās joprojām mainās, šķiet tik par biežu piemirstu pievērt aci....
