21.03.2026. ceļi ved uz Jelgavu. Pilsētas sauklis agrāk bija "Jelgava – izaugsmes pilsēta", gan jau joprojām tāds ir. Apmeklējuma iemesls ir "divi vienā" koncerts jeb ansis un Gustavo (manuprāt, lielisks koncepts šajā aizņemtajā laikmetā).
Koncerts notiek ZOC – Zemgales Olimpiskajā centrā. Ieejot iekšā, ir iespēja iegādāties rūpalu no abiem māksliniekiem. Gustavo rūpalu ir nedaudz vairāk – grāmatas un drēbes, ansim palikušas tik zeķes un uzlīmes. Gan jau jāiztirgo vecais, lai radītu vietu jaunam merčam (rūpalam).
Ierodoties jau ir cilvēki pie barjerām un ir
NiklāvZ
izveidojies pūlis, kas dzied un dejo pie DJ seta. Prestiža persona liek mūziku – DJ NiklāvZ. Viņš ieguva Igaunijas mūzikas balvu kā labākais hiphopa mākslinieks kopā ar Kirot par albumu "Balti Instituut". DJ sets bija ar latviešu hiphopa dziesmām un brīžiem uzmundrināja pūli ar uzsaucieniem.
Tad uz skatuves uznāca 181h un sāka skanēt Kārļa Kazāka un Aiga Leitholdes balsis – tas laikam izvilkums no tā "Monopola" raidījuma (kas arī bija albumā "222"). Šoreiz ir fragments, kur abi runā par mūziķu stāju, par tās noturēšanu mūsdienās. Vārdu sakot – Aiga iesāka koncertu! 😀
Uz ekrāna parādās vizuāļi ar skarabeju, uznāk ansis un skan "Skarabejs". Enerģija telpā uzreiz ir liela – visiem jau rokas gaisā un repo līdzi. Ansim mugurā ir tāds Nike krekls ar svītrām – kā tiesneša krekls, tādas man asociācijas. Pēc "Skarabeja" izskanēja vēl "Ilgs laiks", "Zāles" un "Kas deg manā bākā", "Pīle", "Rīgā", "Sports" un "Rokas". Tādā kompilācijā jeb saīsinātā versijā.
Tad sākās albuma "222" dziesmu pirmatskaņojumi koncertā – un tas notiek Jelgavā! Ansis arī teica, ka šodien notiek svinēšana. Visi kliedza: "Divi, divi, diviii!" Ansis teica, ka šodien ir labi fani pirmajās rindās (tas patika, jo mēs arī bijām pirmajā rindā nonākuši). Tad sāka skanēt "Pirmās rindas". Dziesmai tikai divas nedēļas, bet visi jau zināja lirikas.
222
Vispār visa koncerta laikā zināja lirikas, man aiz muguras bija meitenes, kas dziedāja jau kā bekvokāli. "Nodevība" dzīvajā ir vēl vairāk mega laba – tāds spēks, un beigās visi bļāva: "Nodevība!"
ansis bija teicis, ka nav draugu, bet dažus tomēr paņēma. Pirmais iznāca Kjuumanis un nospēlēja "Kā (neko par visu)". Ansis arī pateica faktu, ka šomēnes iznāca šī dziesma un "Prospekti" arī dabūja Zelta Mikrofonu. Kjuumanis teica: "Paldies ansim," bet ansis dzirdēja "Baltijas ansis" 😀 Jā, mums vajadzētu Baltijas repu apvienot kādā pasākumā. Fakts – Igaunijas hiphopa festivāls šogad svin 20 gadu jubileju – wow! Diemžēl par Lietuvas hiphopa scēnu man nav zināšanu.
Vēl ar ansi uz skatuves kāpa goča un Eliots. Ar goču izskanēja "Sarkandaugavas" dziesma. Bija ekrānos ļoti skaisti vizuāļi – tos veidojis Patriks no Bourzmas. Dziesmā "Atpakaļ uz 1005" bija 1005 logo izveidots no daudzstāvu māju logiem, vēl man patika swag pīle dziesmā "Pīle". Ar Eliotu izpildīja no "Melnezera grāmatas" – "Tilti un tuneļi" un no jaunā – "To pašu un tāpat". Ar to arī izskanēja anša koncerta daļa. Visi beigās vēl kliedza: "Divi, divi, diviii," un ansis paklanījās.
ansis
Uzreiz spēlēja Niklāvz pāris dziesmas – neliels pārtraukums. Tajā iepazinos ar puisi vārdā Noa. Mēs ar Megiju no "5% diskorda" pastāstījām par festivālu "Straume" un ka tur jābūt – tādi kā hiphopa vēstneši. Tad jau uznāca Gustavo ar DJ Monsta. Viņš savu koncertu iesāka ar "Mums vajag atpakaļ Gustavo" un turpināja ar citām lielām dziesmām.
Interesanti, ka uz Gustavo mums priekšā uzradās divi bērni (nez, kādi 12 gadi), un viņi arī bļāva, ka vajag selfiju, un beigās arī iedeva telefonu uz skatuves. Kad dabūja atpakaļ, redzēju, ka nav apmierināti ar Gustavo taisītajām bildēm. Tie bērni arī deva telefonu, lai fotogrāfs uzņem bildes. Likās, ka fani, bet lielāko daļu viņi pavadīja telefonā pirmajā rindā. Tā tāda neliela atkāpe.
Izskanot dziesmai "Varbūt tikai mierinājums", DJ Monsta skrečoja un tad Gustavo paziņoja, ka kopā abi muzicē jau no 1998. gada – iespaidīgi. Izskanēja arī "Pluss Mīnuss", un kāds no klausītājiem koncerta sākumā bija bļāvis: "Evita!", un tad Gustavo teica: "Tagad būs!" Dziesmas piedziedājumā iznāca Papa Chi un atkal dejoja superīgi. Un tad skanēja "Nesaki hip, pirms neesi pateicis hop". Tur arī Papa Chi gribēja filmēt visus un bija jautri. Dziesmai skanot, arī uzlidoja krūšturis uz skatuves un viņš ar to dejoja.
Pēc tam pārbaudīja, kas skaļāk bļauj – vīrieši vai sievietes, un sievietes uzvarēja Gustavo testā, un sāka skanēt "Par citu meiteni". Tad uznāca ansis un sāka skanēt "Pa pāris pantiem". Ansis izpildīja pantu no "Ultras". Protams, bija laža un bija jāsāk viss no jauna. Kā Gustavo teica: "Atļaujiet kļūdīties," un tad sāka visu no jauna. Tas bija tik cilvēcīgi. Tālāk visu segmentu Gustavo ar ansi kopā izpildīja – bija "Parādi" no jaunākā albuma. Tad bija vēl viens pirmatskaņojums Jelgavā – tā bija dziesma "Ko teica mūza" no albuma par Putānu, kas saņēma arī Boņuka balvu.
Ansis ierunājās, ka baigi ar šo publiku sadraudzējies un, ja sliktu ko izdarīs, tad tas būs kā duncis mugurā. Tad izskanēja vēl "Efekts" un atvadījās no anša – visi atkal skandēja: "Divi, divi, diviii!"
Gustavo
Gustavo ir laba redze, jo viņš prasīja, kā aizmugurē jūtas cilvēki, un ieraudzīja, ka tur ar vinila plati rokās. Izskanot "Dziesmai manai pilsētai", Gustavo pateicās Kurtam par piedziedājumu. Un teica, ka kāds ir teicis, ka viņš padarījis Kurta lirikas saldas. Un Gustavo teica, ka ir saldais 😀
Tad izskanēja "Jau-tā-jums" un atvadu dziesma bija "Mūsu soļi". Noslēgumā skanēja Niklāvz DJ sets. Tāds bija Jelgavas izbrauciens un mans konspekts. ✨
Apskatam vajadzēja būt Mūzikas sirds blogā...bet tur notiek, kas notiek..tāpēc atjaunoju bērnības blogu.
gaidiet sliktus apskatus👌
Šo es rakstu esot ceļa uz Tallinu ,uz kārtējo koncertu.
Bet vakardienas emocijas neļāva gulēt. Pēc koncerta introspekcija un prieks par redzēto-kā cilvēki izbauda-ko rada un dara un kā publika to ar sajūsmu uztver .
Ja uz koncertu ieradies pēdējā brīdī-tad patīkams pārsteigums ir tas-ka rinda , lai tiktu uz 5% svētkiem jeb repa dzīrēm, vijās līdz pat Marijas ielai. Bet tu jau satiec tik daudz paziņas un draugus-ka nemanot jau esi iekšā.
Palladiumā ir rūpalas stūrītis, kas ir jau patukšots. Bet ir vēl divas ,Vitas Skuteles veidotās, keramikas PKI krūzes. Manuprāt, oriģināls rūpalas veids.
Nonākot zālē, pavērās cilvēku pūlis un skatuve ar minimālu iekārtojumu , lielu ekrānu. Šajā koncertā ekrāns bija svarīgs elements-lai caur vizualizācijām paspilgtinātu sajūtas. Protams, arī gaismas nostrādāja savu elementu. Ievēroju , ka dažbrīd gaismas bija Ukrainas karoga krāsās. Bet es tik pēc koncerta uzzināju-ka scenogrāfijas pamatā ir ģeneratīvi vizuāli, kas tapa uz vietas uzstāšanās laikā. Tāpēc es noteikti nebiju kaut ko pamanījusi šajā- dzirdes un redzes mijiedarbībā.
Koncerts iesākās ar skitu uz ekrāna. Kur Skutelis sēž pie galda un tāfele viņam pilna sarakstīta ar lietām un plānojumiem.
Parādās uzraksts -"pirmā nodaļa. Identitāte:lauskas uz papīra un pašapliecināšanās."
Tā sākās vakara ceļojums cauri sešām nodaļām, kur katra no tām atklāja jaunu dimensiju Skuteļa daiļradē.
Manuprāt ,pirmā daļa bija tāda bravūrīgi un aktīvs- ar daudz basiem. Tieši mūsu baram blakus-pie skatuves apmales stāvēja un juta līdzi Vita Skutele-viņa rečetēja līdzi visas lirikas.
Pirmo daļu varētu raksturot Skuteļa lirikas :"Repu izglābs divi vārdi-man tie rakstīti pasē."
Noslēdzošā dziesma šai nodaļai bija, albuma Manī mīt dziesma-TTT. Kur beigās DJVinvins performēja uz mūzikas instrumenta-kas ka basģitāra un plašu skrečotājs. Tas bija ļoti iespaidīgi-joprojām domāju par to mūzikas instrumentu un pašu performanci. Kas jau sajūtu ziņā bija-ka noslēguma epicentrs, bet tas tik bija pirmās nodaļas noslēgums. Viss turpinās.
Es neiešu cauri ar mega analīzi visām sešām nodaļām, jo būsim godīgi-gan jau es neuztvēru daudzas domātas nianses- bet prieks, ka Skutelis klausītājiem-salika par plauktiem sevi un savu daiļradi.
Japiemin-ka trešā nodaļa,kas saucās Palīdzība-ietvēra arī nosaukumā minēto palīdzību.
Sākumā Marko ar Sku izpildija viņu Melnezera grāmatas kopdarbu,un vēlāk Marko bija redzams starp skatītājiem,kur daži izmantoja iespēju kopīgai bildei- vienkāršība un cilvēcība vislabākajā formā.
Tad Skutelis teica:" Ja jums ir slikti -jāzvana draugiem." Un uz skatuves iznāca ansis. Man patika-vinu abu improvizācija par iekačāt. Vispār ansis ar Sku -kopā uz skatuves rada tādu enerģiju. Tāpēc jau vien uz ekrāna tika atainota bumba-ar laika degli-kad viņi kopā ar vēl Idus Abru uzstājās un beigās ir tāds sprādziens.
Koncertā varēja uzzināt-kā radās slavenā dziesma-pudeles kondomi ibumetīns-kas ir Skuteļa un Eliota kopdarbs. Interesanti-ka pēc šīs dziesmas skatītāji sauca atkārtot-ko nenovēroju pēc nevienas citas dziesmas.
Palīdzības nodaļu noslēdza Tvērumi. Kas bija interesanti no skatuves viedokļa. Ka bungas atradās augšā uz atsevišķas mazas skatuves. Labs risinājums.
Pēdējā nodaļa iesākās ar ,skitos esošo, tāfeli pilnīgi tukšu un vārdiem -"ka viss ir iespējams-ja Tu sev tici." Man pēdēja laika-pašai ap to frāzi dzīve grozās, tāpēc palika atmiņā.
Finālā Skuteļa rakstīšanas galds, grāmatas paceļas debesīs-manuprāt ,tas atspoguļo viņa daiļrades turpinājumu .Bet ļoti skaisti tika atainots un Skutelis dzied -"atā, atā, atā."
Koncerts noslēdzās ar tādu odziņu-ka grupa Tvērumi paliek uz skatuves un spēlē instrumentus un uz ekrāna iet beigu titri-atainojot, kas piedalījušies šī vakar vienotībā. Tas bija labs vaibs.
Paldies par koncertu, kur katrs vizuālais un muzikālais elements-papildinaja viens otru. Un klausītāju biežie saucieni-starp dziesmām-"Skuteli.Skuteli. Skuteli"-bija tās lielkoncerta sajūtas.
Šogad Ata veselības stāvokļa dēļ kā “Mūzikas Sirds” pārstāve festivālā Positivus tika nosūtīta mīļā kolēģe Roze. Zemāk viņas emocijas par festivālu – A.Žagars. P.S. Atceltie koncerti saistīti ar šo.
Atskats uz “Positivus 2024 “ festivālu
Positivus festivāls notika jau 16. gadu, trešo gadu Rīgā, Lucavsalā. Un šis noteikti bija organizatoriem grūtākais gads, jo atkrita daudzi mākslinieki. Jau pirms festivāla bija zināms, ka nebūs indie pārstāvis Royel Otis un repa izpildītājs Ski Mask The Slump God. Tad par repera Offsets nebūšanu uzzinājām pāris stundas pirms paredzētā koncerta un arī pēdējā diena iesākās ar ziņām, ka nebūs rokgrupa Nothing but Thieves.
Tas viss kopumā varētu radīt bēdīgu situāciju. Bet kā Latviešu dziesmā teikts- “liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādam.” Tā nu dziedādama, vaibojot, dejojot vai mošpitojot gāju cauri piedāvātajiem koncertiem.
PIEKTDIENA
Festivālas pirmās dienas mākslinieks – sivmoneyy. Kā viņa lirikās “tu tik ļoti broke, ka nauda nav pat Pepsim.” Nu bet uz Pepsī skatuves kāpa kā pirmais. Viņš ir jaunais reperis, kas ir arī REPREZENTS pārstāvis. Šogad arī izdeva debijas LP. Kā mana draudzene Jana nosauca, Latvijas repa King Krule (jo nu jauns kā viņš un rudmatis un jau sasniedzis 17 gados kaut ko). Bija labs koncerts, kaut sākumā sajūta, ka basi par daudz, bet nu bungādiņām jāpierod pie festivāla. Viņš kopā ar C4pars nospēlēja visu konci un uz vienu dziesmu kāpa arī Steps, kurš pēc tam nospēlēja ari savu jaunāko gabalu – “Patīk kurīt, patīk šņaukt”. Man iepatikās viņa smieklīgās lirikas. Šī īpaši palika atmiņā – ”studija tik plaša, ka saucu to par vestibilu.”
Tālāk domāju,ko klausīties, nekas neuzrunāja. Un tad tieši bija Ozola soundčeks, kas skanēja ēdamzonā un pat pie Pepsi skatuves.
Nejauši nonācu pie Vēstules, tieši, kad viņi izpildija Fiņķa dziesmu un pārsteigums – viņš arī uz skatuves ar savu enerģiju, ka sajūta, ka viņam ir tas mūžīgais dzinējs, par ko Edavārdi ar Dubru un čiziks dzied. Bet nu grupai bija samērā liels skatītāju daudzums, laikam Supernova tomēr ir atspēriena platforma.
Tā nu nekur netiku tālu no Pepsi skatuves. Tur uzstājās Westside, Liepāja jeb Stūra Biznesmeņi, jeb Packman (PCK97). Izpildīja visus savus hītus un arī dziesmu no labākā pagājušā gada albuma (manuprāt) – Melnezera grāmata – dziesmu “Longbīča/Prospekti”. Kas vienmēr patīkami dzirdēt kaut no tā albuma.
Viņam arī bija viesmākslinieks. Šoreiz $ourJ (SourJ), kas izpildīja savu dziesmu, bet diemžēl ne “Saule”, no kuras man bija nedaudz atkarība vienu brīdi! Iesaku paklausīties, ja nav sanācis (tā neliela atkāpe no šī).
Bet pie Packman bija arī pirmais festivāla mošpits (nezinu, kā vēl latviskot), pie viņa “Sip&kūp”. Un smieklīgi, kā viņš beigās visiem meta/deva sava sponsora rozā enerģijas dzērienus. Sajūta kā Opras šovā – dzēriens tev un dzēriens tev.
Mans pirmais festivāla pārsteigums un beidzot uz galvenās skatuves. Tas Ukraiņu reperis OTOY. Viņš sāka ar hip hop draudzēties bērnībā, kad mamma uzdāvināja kaseti “Tribe Called Quest”, bet tā sāka zem skatuves vārda uzstāties 2020 gadā. Ir zaudējis savu brāli karā un viņam daudz dziesmas Ukrainiski, bet dažas ari angliski. Bet man paņēma sajūtās tās bungas un viņa balss. Tas bija vairāk kā vaibs, es nevaru pateikt, kas tas bija – bungas un reps kopā ir labs. Sākumā bija mazs apmeklētāju skaits (tik mediji), bet tad saradās publika no Olas koncerta. Māksliniekam visu laiku fonā bija saule uz sarkana fona… laikam saule ir repā šogad lieta. Bet viņš teica, ka viņam teikts, ka agresīva mūzika un, ka teikts, lai nāktu cilvēki, vajag “good vibes, sun and happy”, bet bez tā izpārdevis koncertus. Man pēc šīs uzstāšanās tika pievienots mūzikas listēs.
Tad es atkal biju Pepsi skatuvē, kur bija I mean love. Tur bija vairāk klausitāji nekā augstāk minētajam māksliniekam. Bet nu I mean love citādāks repa mākslinieks – vairāk atmosfērisks un tendēts uz sajūtām iekšējām un apkārt. Un man “Rīta Saule “iepatikās albuma noklausīšanās pasākumā, viņa kopdarbs ar producentu Krish. Un festivālā viņa abi arī divatā nospēlēja, ja neskaita visu pūli, kas dziedāja līdzi. Un beigās kopējais grupas apskāviens – tas jaunais mošpits.
Uz LMT skatuves britu reperis NEMZZZ. Jaunais un daudzsološais. Es neteiktu, ka tā bija uzreiz uzstāšanās… jo nu kādas 40min viņa DJ spēlēja, ka es paspēju satikt citus draugus, saņemt Rozes apsveikumus, paēst un tikt uz viņa uzstāšanos. Un tieši uz manu dziesmu – “Money and Vibes”. Bija beigās ari lielie mošpiti un varēja just, ka cilvēkiem patīk. Tik man mazliet sāka apnikt, kā viņa DJ bieži saka “Latvia”. Nu mēs saprotam, kur esam. Un pēc Nemzz uzstāšanas palika viņa DJ uz skatuves, kas tagad saprotams, jo tad uzzināja, ka nebūs Offset un, lai aizpildītu laiku. Jo es aizgāju uz citu skatuvi un nācu atpakaļ, bet viņš joprojām spēlēja.
Uz Lielvārdes skatuves uzstājās JORDAN WARD. Un tas jau iesākās ar labiem deju soļiem. Izrādās, agrāk dejotājs Bīberam, bet nu tagad pats dzied. Viņa dziesma, kas man pie “patīk” sadaļas – “lil baby crush” arī izskan. Viņš daudz ar publiku runāja un dejoja. Sākumā teica atklāti, kad viņu festivāls uzaicināja, esot gūglējis, kur Latvija atrodas. Un saka, ka skaisti te un ka “Latvia is a vibe and we are underrated”. Man kopumā patika un šis varētu būt mans festivāla otrais atklājums.
Tad tika uzzināts, ka pusnaktī Ozols uzstājās, un nav Offsets. Un man tāds prieks, ka ir šis fakts.
Bija brīvais laiks un devos uz Pepsi skatuvi – tur Satellites LV, kas sen nebija uzstājušies šajā festā un šogad – jaunā sastāvā, kur jau divi mūziķi no Rīgas Modēm. Man jau viens draugs taujāja, kad Žilde kļūs par Bormani ;). Viņi izpildīja daudz vecos gabalus. Starpposmā biju Burzma skatuvē uz Līvas DJ setu (es draugus atbalstu, ja vēl labi, ko dara!) Kā jau vienmēr, skanēja labākās dziesmas. Un visi varēja dancāt.
Tad bija jāiet skatīties Jacob Collier šovs, kas sākās ar mākslīgajām puķēm, plikām pēdām un max sadziedāšanos ar skatītājiem. Sajūta kā balss iesildīšana. Nu mani neuzrunāja šī uzstāšanās festivālā, drīzāk atsevišķā koncertā, un mēs devāmies uz Detlef, kas tevi ar skaņu jau apskāva, kā tikko dabūtais Ozola hūdijs, Leintholdes iespaidā. Un, skanot “Stils Nevainīgs”, tu esi atkal max tīnis un dejo. Paldies, ka bija koncerts Paladium – mēs toreiz braucām pa taisno no “Melnezera grāmatas” prezentācijas, un tas bija tā vērts.
Un tad dienas galvenais mākslinieks. Ozols . Man sajūta, ka bija gatavs būt hedlaineris – viss tik profesionāli bija. Šī bija nakts, kad LV reps izglāba Positivus, es max lepojos ar Ozolu un ansi un co, stāvēju kā lepna māsa. Sajūta,ka visa 5% mafija varēja lepoties. Es jau vaiboju un priecājos. “tās ir tās čempionu sajūtas.”
Un sākās šovs ar dzīvo grupu, kā arēnas šovā, par ko priecājos, jo bija draugi, kas nebija tur un varēja maksimāli tuvu to pieredzēt. Tik Niklāvz un kora vietā bija Daniela un Linda, kas arī Edavārdiem bieži palīdz. Un ļoti labi bija vizuālie foni kā internet explorer un mapes dziesmām – tas koncepts bija kas jauns un interesants. Pie ‘maisiņš vajag’, kur lidoja plastmasas maisi un anso un Ozola enerģija kopā ir max vaibs. Tad jau citi viesi ieradās uz 8 pa 8. Beigās Stils, ko kā dziesmu Ozols sadala pa zilbēm – stils, kas norāda, ka tā ir jaunā dekādes dziesma. Bija dziesmas, bija vizuāļi, bija dvēsele un bija uguņi… Nez vai Offsets man to dotu! Kā pats Ozols dzied, ”ka šis ir mūsu laiks, brālīt”, “cik Tu dod, tik Tu saņem”, un publika deva daudz pretī un saņēma arī ļoti lielu enerģiju. Paldies. Šis būs, ko atcerēties.
Tad pēc tam devos uz Burzmas skatuvi, kur puikas uzstājās par 10min (būsim atklāti, ka ilgāku setu). Man atmiņā palika Kazimirs. Iespējams, zināt no anša kocerta ar Amanito – “vanšu tilts”. Vai ar spotify atskaņotāko dziesmu “Planēju”, vai ar šī gada EP kopā ar Amanito un goča “Kamagochi”. Uzstāšanās bija ļoti pārliecinoša un dinamiska. Viņš performēja uz galda un ar filigrānām kustībām, jau bija uz dīvāna, izpildot savas dziesmas. Un viņam bija tāda pati bandana kā ansim uz ozo setu – visi vienoti. Kazimirs izpildīja Burzmas setā daudz neizlaistus gabalus un varēja just, ka sanākušajiem klausītājiem patika. Man no mazā seta mīļākās lirikas: “man ir mīklas galvā un es tik cepinu tās.” un otra – ”lūzerus nezinu manā barā, tādu prosta nav”.
SESTDIENA
Iesākās ar ziņu, ka Nothing but Thieves nebūs…man bija bēdīgi un negribēju iet. Bet labi, ka aizgāju. Jo kopumā bija labi. Jā protams atkal Pepsi skatuve un reps – Netīrais 300. Bija daudz cilvēki sanākuši un mošpitā pat Ozols bija. Un viņam kā viesmākslinieks kāpa galeniex .
Uz Lielvārdes skatuves uzstājās Kautkaili – grupa, kas savos koncertos dod tādu viegluma sajūtu un vienmēr viņi kaut kā māk saplūst kopā ar savu klausītāju. Grupa bija saskaņotos tērpos un jaukās balss īpašniece Kristīne Pāže spēlēja izjusti bungu solo pie anša dziesmas “Zemes stunda”. Tas bija intresanti un dziesmas dzirdēšana citās noskaņās. Beigās grupa sadziedājās ar klausītāju pie dziesmas ”Augam viens no otra projām”. Viss akapellā – ”kur ceļi toreiz krustojās, tur tie tagad šķiras.” Skaisti.
Uz Pepsī skatuves kāpa harizmātiskais un noteikti ar savu vaibu esošais Fiņķis. Tas jau redzams no apmeklētājiem, ka viņam vajag uz lielākas skatuves būt. Viņam kā viesmāksliniece bija Patrisha un izpildīja savu superhītu “Raķešu zinātne”. Bet cits labs elements uz skatuves bija viņa ģitārists Andris, kas bija kleitā. Pats Fiņķis, kā jau modes ikona, bija zaļā jakā (jo nu zaļais ir šovasar modē dēļ Charlie xcx “Brat” LP). Uzstāšanos noslēdza, ejot publikā un mācot taisīt lielo mošpita deju un kopā ar visiem padejojot pie “Kā pavadīt jaunību”. Nu tas laikam ir tiešām labs veids, kā.
Tā pa taisno no mošpita nonācu uz pēdējam divām dziesmām Arcade Fire mūziķa Will Butler & Sister Squares performancē. Kur trīs dāmas spēlēja sintezatorus, un solists krāsainā kreklā dejoja kā Talking Heads solists.
Tad uz LMT skatuves, bija mana Positivus festivāla otrās dienas tuvākā uzstāšanas no Britu mākslinieka Benjamin Clementine. Es nevaru aprakstīt, kas tā bija par performanci, jo tas vienkārši ir jāpiedzīvo pašam ar savu tiešo klātesamību. Pats Klementains bija melnā tērpā un izskatījās pēc tāda kā sludinātāja. Un beigās vēl Latviski mācīja, kā ar savām lielajām bailēm un nedrošību būt līdzjūtībā ar sevi.
Tas, ka es tik viegli tiku pirmajā rindā, parāda vien jau, ka viņam vajadzēja mainīties ar Wiesuli un sangvn vietām. Un viņiem būt bijis māksliniekiem pirms noslēguma performances. Jo nu pie Pepsi skatuves bija pārbāzts. Pie dziesmas ‘Itālija’ tika izdzēstas gaismas uz skatuves, un puikas ļoti sadziedājās ar publiku. Koncertā arī uzzināju, ka pašas dziesmas bīta beigās ir ierakstītas skaņas no kādas Itālijas stacijas. Šādus faktus uzzini, ja ej uz pasākumiem. Pašās beigās zēni atgriezās ar “Hārvijs Dents” un, protams, ar festivāla lielāko atvērto apli.
Tad nu bija pienācis pēdējais koncerts no Jason Deluro. Tas iesākās ar video, un tad jau Džeisons kāpa ar saviem pasaulē atzītajiem dejotājiem. Pats visu laiku mainīja žaketes, uz skatuves bija sinhronizētas dejas, dramaturģijas elementi un beigās papīra salūts – kopumā tā bija performance vairāk nekā koncerts. Un Ozolam (pirmās dienas hedlaineram) bija vairāk uguņu, nekā pēdējās dienas hedlaineram. Tikmēr paralēli pusnaktī, uz Burzmas skatuves tika sveikts Ozols dzimšanas dienā.
Tāds nu kopumā bija šī gada festivāls man.
Vēl jāpiemin, ka sajūta, ka šī gada festivāla rūpala bija Hoodshop izlaistais Žorža Siksna t-krekls, jo tas bija pamanāms pūlī daudz.