soul on fire: 2011. gada 23. dec.

Šogad tā sauktie kino gardēžu vakari bija maz, jo viens no galveniem rīkotājiem vairs nav Latvijā. Tāpēc īss atskats uz 2011 gada kustīgajām bildēm jeb filmām.

Labākā dokumentālā filma:

Conan O'Brien Can't Stop (nevienam nav noslēpums,ka šis ir vienīgais amerikāņu vakara šovs,ko skatos gadiem un Konans liek pasmaidīt arī tad, kad pavisam draņķīgi. Lieliska "behind-the scenes'' tipa dokumentālā filma, kur Konans nav attainots tikai skatuves tēlā, bet tāds kā ir patiesībā."I might be a fucking genius, or I might be the biggest dick ever.I don't know./Conan/

Gada filmu Top 3:

1.Melancholia

Lieliska Larsa filma, par cilvēku raksturiem un attiecībām un dzīvi kā tādu, ko pavada atbilstoša Vāgnera mūzika. Ja pasaules gals 2012 gada decembī līdzinās šis filmas beigām-tad man patiešām nav nekādu iebildumu. Kā cilvēki man apkārt saka-melanholiskam cilvēkam kā man-piemērota filma.

2. Drive

otrajā vietā arī ir dāņu režisora filma tikai ne Larsa bet Refna. sen,jo sen franču režisors Godārs teica "All you need for a movie is a gun and girl", pievienojot klāt vēl mašīnu,Goslingu un labu mūziku-sanāk tīri laba filma.

3. We need to talk about Kevin dala šo vietu ar Confessions

We need to talk about Kevin ir filma par vecāku un bērnu attiecībām, savdabīgā veidā- raksturs pret audzināšanu-šādi es raksturotu filmu.Šī filma neatbild uz jautājumu-kāpēc labiem vecākiem ir ļauni bērni, vai saistīta audzināšana! filmas beigās nerad atbildi-kāpēc kāds rīkojas tā kā Kevins.

Confessions ir kārtējā lieliksā Japāņu režisora Nakašima(Tetsuya Nakashima) labā filma. šis režisors zināms pēc tādām filmām kā Memories of Matsuko, Kamikaze girls un ši ir pirmā viņa nekomēdija. Filma attaino pilnīgi jaunā līmenī to,ka bērni var būt ļauni. filma ļoti labi strukturēta ar dažādām atzīšanās, kas parāda kopainu.